Šobrīd, domājot par ekonomikas attīstību nākotnē, visas trīs Baltijas valstis tomēr dodas vienā virzienā, mēģinot mazināt valsts izdevumus un mainot nodokļu sistēmu, šodien Rīgas konferences atklāšanas diskusijā "Atgūšanās no recesijas Baltijā - kas mūs sagaida?" norādīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL).
Viņš skaidroja, ka būtiskākās jomas, par kurām šobrīd tiek domāts, ir tas, lai mazinātu sociālo spriedzi sabiedrībā, palīdzot mazturīgajiem iedzīvotājiem. Tāpat būtiska ir fiskālā konsolidācija, kas ietver gan valsts budžeta izdevumu samazināšanu, gan ieņēmumu palielināšanu. Kā trešo būtisko soli premjers minēja ekonomikas sildīšanu. Šai sakarā viņš minēja, ka ir jāpalīdz vietējām industrijām, kā arī jāveicina tāds klimats, lai pieaugtu eksports.
Premjers arī norādīja, ka viens no Latvijas izaicinājumiem ir arī eiro ieviešana 2014.gadā un izteica cerību, ka visi daudzie ieplānotie soļi palīdzēs būvēt noturīgu valsts ekonomiku.
Runājot par nepieciešamību "griezt" valsts pārvaldes izdevumus, bijušais premjers, tagadējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Godmanis (LPP/LC) komentēja, ka šāds solis bija neizbēgams, ņemot vērā to, ka izaugsmes gados valdība nemācēja adekvāti saimniekot.
Igaunijas Bankas pārstāvis Mārtens Ross pauda pārliecību, ka krīzes laiku var izmantot kā bāzi, lai veiktu pozitīvas pārmaiņas un turpinātu attīstību nākotnē.
Ja šo laiku nenovērtē un izmaiņas neveic, tad pēc pāris gadiem valsts var atgriezties atkal sākumpunktā un var atkal piedzīvot ekonomisku lejupslīdi, ir pārliecināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Baltijas Starptautiskā ekonomiskās politikas studiju centra pētnieks Vjačeslavs Dombrovskis.
Kā ziņots, Rīgā šodien un rīt notiks Rīgas konference kuras dalībnieki diskutēs par ekonomiskajiem izaicinājumiem Baltijā, Melnās jūras reģiona un Ziemeļeiropas drošības jautājumiem, kā arī apspriedīs NATO jaunās stratēģiskās koncepcijas izstrādi un galvenos jautājumus turpmākajā transatlantisko institūciju attīstībā.
Būtiskākās Rīgas konferences diskusijas, vienā no kurām debatēs arī visi trīs Baltijas valstu prezidenti, notiks rīt, 24.oktobrī, kad Mazajā ģildē plkst.9 sāksies Dānijas Ārpolitikas institūta pētnieka Perti Joenniemi vadīta diskusija "Nodrošināt atkārtotu apliecinājumu Ziemeļeiropā".
Turpinājumā plkst.11 tiks diskutēts par mainīgajām Eiropas robežām un jaunu drošības paradigmu Melnās jūras reģionā. Diskusijā, kuru vadīs Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas profesore un aizsardzības ministra padomniece Rasma Kārkliņa, piedalīsies Gruzijas Nacionālās drošības padomes pārstāve Eka Tkešelašvili, Ukrainas vēstnieks Krievijā Konstantīns Griščenko, Moldovas parlamenta deputāts Andreijs Popovs un ASV vēstniece Latvijā Džūdita Gārbere.
Plkst.14 sāksies diskusija "Pagrieziena punkts jaunajā NATO stratēģiskajā konceptā", un to vadīs Baltijas valstu pārstāvis alianses stratēģiskās koncepcijas izstrādes grupā Aivis Ronis. Diskusijā piedalīsies aizsardzības ministrs Imants Lieģis, Atlantijas padomes Stratēģiskās padomnieku grupas locekle, Nīderlandes Karaliskās militārās akadēmijas profesore Džuliana Lindleja-Frenča, Aizsardzības sistēmu kompānijas "Thales Group" ES, NATO un Eiropas sadarbības un biznesa attīstības viceprezidents Edgars Baklijs, starptautiskās konsultāciju kompānijas "Deloitte Consulting" vadītājs Maršals Bilingslijs un pensionētais Vācijas armijas brigadieris ģenerālis Klaus Vitmens.
Savukārt plkst.16 sāksies Rīgas konferences noslēguma diskusija, kurā piedalīsies visi trīs Baltijas valstu prezidenti - Latvijas Valdis Zatlers, Igaunijas Tomass Hendriks Ilvess un Lietuvas Daļa Grībauskaite. Prezidentu diskusijas "Transatlantiskā dienas kārtība 2010 - Baltijas vīzija" moderators būs Vācijas Maršala fonda ASV prezidents Kreigs Kenedijs.
Šā gada Rīgas konference ir jau ceturtā augsta līmeņa starptautiskā konference, kas notiek Latvijas galvaspilsētā.
Konferenci organizē Latvijas Transatlantiskā organizācija sadarbībā ar Aizsardzības ministriju, Ārlietu ministriju, Baltijas-Melnās jūras aliansi un Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisiju.