Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja un Banku augstskolas rektore vērsusi uzmanību uz pārdomātu un izanalizētu lēmumu trūkumu, valdībai meklējot jaunas taupīšanas iespējas.
Kā aģentūrai LETA norādīja Volkova, šobrīd pastāv daudzas labas idejas par iespējamiem izdevumu samazinājumu virzieniem, tomēr valsts pārvaldei ir vairāk jāstrādā ar analīzi un iespējamiem nākotnes attīstības scenārijiem. Taču šobrīd, neraugoties uz to, ka diskusijās par iespējamajiem taupīšanas modeļiem tiek iesaistīti gan sociālie partneri, gan nozaru pārstāvji, lēmumi bieži vien tiek pieņemti, balstoties uz emocijām, nevis racionāliem argumentiem. Vai arī virkne lēmumu vispār netiek pieņemti.
Kā piemēru tam rektore min vēlmi atvieglot Eiropas Savienības fondu apguves procesu, samazinot iesaistīto institūciju skaitu, kuras sakarā nekādi lēmumi vēl nav pieņemti.
Tāpat hrestomātisks piemērs par izdevumu samazināšanu, neizvērtējot iespējamos riskus un ekonomisko efektu, pēc Volkovas domām, ir valsts pārvaldes pāreja uz atvērtā koda programmatūru, kas valsts pārvaldes dienas kārtībā ir bijusi jau vairākus gadus, par to diskutējot gan politiķiem, gan nozari pārstāvošajām organizācijām, tomēr precīzu datu par iespējamiem ieguvumiem vai zaudējumiem vēl joprojām nav.
Turklāt ilgus gadus ir pastāvējusi atsevišķa valsts iestāde - Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts. "Lai gan kopš vasaras vidus elektroniskās pārvaldes lietas ir pārņēmusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, tomēr ledus arī šeit nav sakustējies," secina Volkova.
Viņa uzskata - valsts pārvaldes vadītājiem gan politiskā, gan administratīvā līmenī ir jāsāk domāt saimnieciskāk, jebkuram pieņemtajam lēmumam esot ilgtspējīgam.
"Vai mums pietrūkst zināšanu un prasmju, lai valsts pārvalde strādātu, balstoties uz analīzes datiem, vai lēmumi tiek pieņemti kādu iesaistīto pušu interesēs, kam nav nepieciešama ilgtermiņa vīzija?" vaicā Volkova.