Kredītbiroja izveidi rosinājusi Latvijas Komercbanku asociācija (LKA). Asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis šodien Ministru kabineta komitejas sēdē norādīja, ka valsts rīcībā ir plaša informācija par iedzīvotājiem, kas atrodama aptuveni 20 dažādos reģistros, informācija par parādiem ir arī dažādu pakalpojumu sniedzēju.
LKA domā, ka sabiedrībai, pakalpojumu sniedzējiem, kredītņēmējiem būtu būtisks ieguvums, ja visa informācija būtu nodrošināt vienotā veidā.
Bičevskis norāda, ka tas būs gan spiediens uz nomaksas kvalitāti, gan liks iedzīvotājiem rūpīgāk padomāt par savām saistībām, ja viņi apzināsies, ka informācija par viņiem pieejama vienā vietā.Pašlaik trūkst likuma par informācijas apmaiņu, ko regulētu kredītbiroja tiesiskais statuss.
Sākotnēji Ekonomikas ministrija (EM) izteica gatavību tikai līdzdarboties attiecīgā likumprojekta izstrādē, aicinot to uzticēt Tieslietu ministrijai (TM), jo pamatjautājumi ir saistīti ar datu aizsardzību, taču tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš iebilda un norādīja, ka runa ir par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts piekrita, ka EM izstrādā likumprojektu, aicinot TM noteikt kā līdzatbildīgo ministriju.
Ministri šodien arī nolēma, ka visu valsts pusē esošo datu apmaiņu koordinēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kuras paspārnē darbojas portāla «Latvija.lv» turētājs Valsts reģionālās attīstības aģentūra. EM būs jāizstrādā Kredītinformācijas likums, kas regulēs arī kredītbiroja darbību. Informāciju varēs izmantot jebkurš, kam veidojas parādi, maksājot par to.
Likumprojekta izstrādei būtu vajadzīgi aptuveni deviņi mēneši, pēc tam būs vajadzīgs laiks Ministru kabineta noteikumu izstrādei. Provizoriski šāds kredītbirojs varētu sākt darboties 2014. gadā.
Premjers Valdis Dombrovskis šodien Ministru kabineta komitejas sēdē pauda viedokli, ka princips kopumā ir pietiekami saprātīgs, jo tas disciplinēs komunālo maksājumu veicējus. Viņi zinās, ka, ejot saņemt kādu kredītu, šī informācija parādīsies un var būt par šķērsli kredīta saņemšanai vai tās dēļ var būt augstākas likmes.
Par šo jautājumu vēl jālemj Ministru kabinetam. LKA kredītinformācijas apmaiņas pilnveidošanas aktualitāti pamatoto ar vairākiem procesiem, kas pēdējo gadu laikā atstāj arvien būtiskāku ietekmi uz komercbanku darbību, piemēram, uzņēmumu un iedzīvotāju nodokļu parādu apjoma palielināšanās, iedzīvotāju saistību pieaugums pret komunālo pakalpojumu sniedzējiem, nebanku kreditētāju aktivitātes un iedzīvotāju parādsaistību pieaugums, kredītinformācijas apstrādes efektivitātes palielināšanas un informācijas apstrādes izmaksu samazināšanas nepieciešamība.
Lai uzlabotu kredītinformācijas apmaiņas procesu Latvijā, LKA ir izveidojusi darba grupu, kuras ietvaros jau ir veikta Latvijas tiesiskā regulējuma analīze un krdītinformācijas apmaiņas regulējuma izpēte vairākās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī iepriekš minētās analīzes rezultātā izstrādāti tiesiskā regulējuma pilnveidošanas priekšlikumi kredītinformācijas apmaiņai.