Analizējot Valsts kases operatīvo informāciju, kas ietver datus par valsts pamatbudžetu un valsts speciālo budžetu 2011. gada janvārī-oktobrī, Finanšu ministrija secina, ka valsts budžetā kopumā šā gada desmit mēnešos saglabājas tendence, ka nodokļu ieņēmumi turpina pārsniegt gan plānoto, gan iepriekšējā gada desmit mēnešu apjomu, savukārt valsts budžeta izdevumu faktiskā izpilde nepārsniedz 2010. gada desmit mēnešu apjomu.
Lai gan valsts budžeta izdevumu gada plāns ir noteikts augstāks nekā 2010. gadā, Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka 2011. gadā kopumā valsts budžeta deficīts varētu būt zemāks nekā apstiprināts likumā. Tādējādi atbilstoši šī brīža novērtējumam vispārējās valdības budžeta deficīta līmenis būs tuvu plānotajam (-4,5% no IKP) vai pat zemāks.
Šā gada desmit mēnešos valsts budžeta ieņēmumi bija 3 472,0 milj. latu, savukārt izdevumi bija 3 585,0 milj. latu, tādējādi veidojot deficītu 113,0 milj. latu apmērā. Tai skaitā valsts pamatbudžetā joprojām saglabājas neliels pārpalikums 13,8 milj. latu apmērā, bet sociālās apdrošināšanas budžetā 126,8 milj. latu liels deficīts. Salīdzinājumā ar deviņu mēnešu datiem valsts budžeta deficīts ir palielinājies par 9,3 milj. latu, tomēr joprojām tas saglabājas mazāks nekā 2010. gada atbilstošajā periodā (413,3 milj. latu).
Valsts pamatbudžeta izpildi desmit mēnešos turpina veicināt nodokļu ieņēmumu un ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Tomēr kopumā valsts pamatbudžeta ieņēmumu gada plāns varētu netikt izpildīts, ņemot vērā prognozējamo ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu gada plāna neizpildi. Šā gada desmit mēnešos nodokļu ieņēmumi turpināja pārsniegt plānu, kā arī tie bija lielāki salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Ekonomiskās aktivitātes pieauguma rezultātā valsts pamatbudžeta lielāko nodokļu ieņēmumi pārsniedza oktobrī plānoto ieņēmumu apjomu, tas ir, pievienotās vērtības nodokļa oktobra plāna izpilde bija 103,9%, akcīzes nodoklim – 104,6% un uzņēmumu ienākuma nodoklim – 182,4%. Savukārt, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada desmit mēnešu izpildi pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi pieauga par 13,7%, akcīzes nodokļa ieņēmumi par 3,4% un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi par 73,4%.
Savukārt, valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi šā gada desmit mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 50,0 milj. latu jeb 15,4% un bija 273,9 milj. latu. Šis samazinājums jau iepriekš tika plānots, tā galvenie noteicošie faktori bija izmaiņas klasifikācijā, transportlīdzekļu ikgadējo nodevu pārceļot uz transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa pozīciju, kā arī tas, ka netika saņemti plānotie līdzekļi no valstij piederošo siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību tirdzniecības.
Valsts pamatbudžeta izdevumi šā gada desmit mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga. Taču to kompensēja sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumu samazinājums, valsts budžetā kopumā nodrošinot izdevumu atbilstību 2010. gada līmenim. Neliels valsts pamatbudžeta izdevumu pieaugums bija vērojams visās lielākajās pozīcijās, savukārt kapitālie izdevumu pieaugums bija nozīmīgs. Kapitālie izdevumi šā gada desmit mēnešos attiecībā pret 2010. gada atbilstošo periodu palielinājās par 129,0 milj. latu, kas ir vairāk kā divas reizes, un bija 228,1 milj. latu. Izmaiņas kapitālo izdevumu pozīcijā ir skaidrojamas ar aktīvāku ES fondu projektu īstenošanu, jo finansējuma saņēmējiem par veiktajiem darbiem šā gada desmit mēnešos tika izmaksāts par 97,9 milj. latu vairāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada desmit mēnešiem. Vislielākie maksājumi tika veikti Eiropas Reģionālās attīstības fonda ietvaros.
Jāatzīmē, ka valsts speciālā budžeta izpildes tendences saglabājas nemainīgas un mazāks deficīts šajā budžetā salīdzinājumā ar 2010. gada desmit mēnešiem sekmē labāku valsts budžeta izpildi kopumā. FM prognozē, ka sociālās apdrošināšanas budžets 2011. gadā tiks izpildīts atbilstoši plānotajam.