Paaugstinātu "Latvenergo" elektroenerģijas tarifu akceptēšana ir bijusi nepamatota, tādēļ jāveic nekavējoša un padziļināta papildus izpēte, pieaicinot nozares speciālistus un sabiedrības pārstāvjus, secinājis tiesībsargs Juris Jansons, veicot pārbaudes lietu par AS "Latvenergo" elektroenerģijas tarifiem.
Tarifos iekļaujamās izmaksas, to aprēķinu metodiku un noteikšanas kārtību nosaka tā pati institūcija, kas pārbauda uzņēmumu sagatavotos tarifu projektus - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Pārbaudot iesniegto tarifu projektus, SPRK raugās, lai tiktu nodrošināta uzņēmējsabiedrību rentabilitāte, savukārt katrs uzņēmums savas rentabilitātes nodrošināšanai un paaugstināšanai centīsies palielināt izmaksas dažādās pozīcijās, piemēram, darba algas, plānotā peļņa u.c. SPRK nav pienākuma pārbaudīt, vai projektētie tarifi nav par augstu, ņemot vērā vidējos Latvijas iedzīvotāju ienākumus un salīdzināt tos ar citu Eiropas Kopienas valstu iedzīvotāju ienākumiem. No minētā izriet, ka SPRK nedarbojoties sabiedrības interesēs, domā tiesībsargs.
Tiesībsargs uzsver, ka sabiedrības interesēs ir iespējami zemākas elektrības cenas, bet valsts nodevas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu apmērs ir tieši atkarīgs no katra regulējamās nozares sabiedrisko pakalpojumu veida gada neto apgrozījuma, ko ietekmē tarifu apmērs. Savukārt SPRK finansējuma apmēru ietekmē piemērotās valsts nodevas likme. Te saskatāmas tiešas pretrunas sabiedrības un regulatora interesēs. SPRK ir izdevīgs cenu kāpums, jo no valsts nodevas par sabiedriskā pakalpojuma regulēšanu ir atkarīgs tās budžeta apmērs.
Likums „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” paredz, ka tarifiem par pakalpojumu ir jāsedz gan pakalpojuma izmaksas, gan jānodrošina pakalpojuma rentabilitāti. Savukārt SPRK, vērtējot rentabilitāti, neanalizē uzņēmuma darbības efektivitāti un līdzekļu izlietojuma ekonomiskumu. Tas nozīmē, ka uzņēmums var šķērdēt līdzekļus, kā rezultātā ietekmēs rentabilitāti, bet SPRK nepiekritīs zemāku tarifu projektam, nekā prasa rentabilitātes nodrošināšana – līdz ar to, lai nodrošinātu rentabilitāti, tarifiem nepārtraukti ir jāpieaug.
SPRK tiek uzturēta no ieņēmumiem, kas iekasēti kā valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu. SPRK nosakot tarifa apmēru, ietekmē sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja gada neto apgrozījumu, savukārt no apgrozījuma apmēra ir atkarīga valsts nodeva, bet no valsts nodevas apmēra ir atkarīgs SPRK finansējums.
Jau pie zemāka tarifa ir iespējams nodrošināt rentabilitāti, pretējā gadījumā to nebūtu apstiprinājusi SPRK. Tādēļ uzskatāms, ka paaugstinātu elektroenerģijas tarifu akceptēšana ir bijusi nepamatota. Līdz ar to secināms, ka SPRK nedarbojas sabiedrības interesēs. Kā būtisks aspekts ir arī fakts, ka nav neviena institūcija, kas būtu tiesīga pārbaudīt SPRK darbību tarifu noteikšanā.
Tiesībsargs pēc Latvijas Valsts prezidenta lūguma ierosināja pārbaudes lietu par akciju sabiedrības „Latvenergo” elektroenerģijas tarifiem. Pārbaudes lietā tiesībsargs vērtēja trīs aspektus. Pirmkārt, elektroenerģijas tarifu noteikšanas procesa atbilstību normatīvajiem aktiem un valsts pārvaldes principam, ka valsts pārvaldei jādarbojas sabiedrības interesēs, bet iestādei pašai nav savu interešu. Otrkārt, tiesiskā regulējuma adekvātumu tarifu diferencētā piemērošanā atkarībā no patērētās elektroenerģijas daudzuma. Treškārt, elektroenerģijas tarifu paaugstināšanu regulējošu normatīvo aktu atbilstību labas pārvaldības principam.