Bažas par pilna apmēra reģiona mēroga finanšu krīzi Austrumeiropā ir mazinājušās, galvenokārt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) klātbūtnes, apjomīgas ārējās palīdzības un globālā riska apetītes vispārējas uzlabošanās dēļ, vēsta ASV biznesa žurnāls "Forbes".
Tomēr izdevums brīdina, ka briesmas vēl nav garām, īpaši Latvijai, kur vēl joprojām pastāv valūtas devalvācijas draudi.
"Riski var saglabāties, bet tuneļa galā ir parādījusies gaisma. Situācija ir uzlabojusies Francijā un Vācijā, kas ir svarīgi Centrālās un Austrumeiropas eksporta tirgi un ārvalstu kapitāla avoti, tomēr vēl paliek jautājums par atlabšanas spēku. Tomēr nevajadzētu par zemu novērtēt globālā riska apetītes uzlabošanos. Šobrīd ir palielinājusies investoru apetīte pēc Austrumeiropas valdību parādzīmēm, kas atvieglojusi ārējā finansējuma riskus," raksta "Forbes".
Kaut arī Latvijai pašlaik nedraud valūtas devalvācija, saglabājas augsts devalvācijas risks nākamgad. Tomēr lata devalvācijas izraisīts domino efekts citās Centrālās un Austrumeiropas valstīs tagad ir daudz mazāks nekā vasarā. Lata devalvācijai, visdrīzāk, sekos īslaicīgi satricinājumi reģiona valūtas un akciju tirgos, taču kopumā sekām nevajadzētu būt ilglaicīgām. Investoriem bija laiks izsvērt risku un politikas veidotājiem bija laiks sagatavoties, uzskata žurnāls.
Visdrošāk var justies Polija un Čehija, taču Igaunija, Lietuva un Bulgārija, kam ir fiksēts nacionālās valūtas piesaistes kurss eiro, izjutīs vissmagākās sekas, ja Latvija atteiksies no sava piesaistītā kursa, brīdina "Forbes" analītiķi.
Situācija draudošāka ir Centrālās un Austrumeiropas reģionā strādājošajām bankām, kas varētu izjust ieilgušas krīzes sekas. Vislielākās bažas sagādā banku kredītu izsniegšanas apjomu tālāka samazināšanās, kas apdraudēs reģiona pieauguma iespējas un aizkavēs atlabšanu, raksta "Forbes".