16 Eiropas bankām nepieciešams papildus atbalsts

Sešpadsmit Eiropas banku stāvoklis ir raksturojams kā«trausls», tādēļ šīm finanšu organizācijām nepieciešams papildus atbalsts, atzinusi Eiropas Komisija. Vienlaikus gan netiek atklāts, kuras tieši bankas, pēc komisijas domām, ir nepietiekami spēcīgas.

Eiropas augstākās valsts amatpersonas vēlas, lai minētās bankas tiktu rekapitalizētas, izmantojot privāto investoru palīdzību. Vienlaikus gan nevar izslēgt, ka šīm kredītiestādēm nebūs nepieciešama palīdzība no valsts, par finanšu tirgiem atbildīgā eirokomisāra pārstāves Šantales Hjūdžas teikto citē The Wall Street Journal.

Hjūdža arī uzsvēra, ka astoņām no Eiropas Savienības bankām, kas nav izturējušas stresa testus, palīdzība jāsaņem pēc iespējas ātrāk. Šīm kredītiestādēm savas tālākās darbības plāns valstu amatpersonām jāiesniedz pēc iespējas ātrāk.

Savukārt Francijas finanšu regulatora vadītājs Žans Pjērs Žuijē paziņojis, ka kapitalizācija nepieciešama 15 – 20 Eiropas bankām, piebilstot, ka franču kredītiestāžu stāvoklis šobrīd ir diezgan ilgtspējīgs, ziņo Reuters.

Starptautiskais Valūtas fonds parādu krīzes radītos zaudējumus eirozonas bankām novērtējis 200 miljardu eiro (140,5 miljardu LVL) apmērā. Turklāt organizācijā uzskata, ka zaudējumi var pieaugt vēl par 100 miljardiem (70,2 miljardiem LVL) gadījumā, ja krīze turpinās izplatīties.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais