Mājsaimniecību labklājībā vērojama neliela situācijas stabilizācija, lai gan šogad tas vairs nenotiek tik strauji, kā iepriekšējā gadā.
Kā galvenos labklājības pasliktināšanās iemeslus mājsaimniecības min darba samaksas samazināšanos, pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanos, darba zaudēšanu, darba meklējumu pārtraukšanu, jo zudušas cerības to atrast, informē Centrālā statistikas pārvalde.
Ja iepriekšējā gada sākumā galvenais labklājības pasliktināšanās iemesls bija darba samaksas samazināšanās, tad sākot ar 2010.gada 3.ceturksni – pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanās.
Darba atrašana joprojām ir sarežģīta. Šī gada 2.ceturksnī tikai 14% no kopējā mājsaimniecību skaita, kurās dzīvojošie meklēja darbu, kāds no viņiem to bija atradis. Savukārt 11% no mājsaimniecībām, kurās kāds no tajās dzīvojošajiem nodarbojās ar savu uzņēmējdarbību, atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc viņu uzņēmumā ražotās produkcijas.
Ņemot vērā ienākumu samazināšanos un esošo ekonomisko situāciju, iedzīvotāji pēdējo 12 mēnešu laikā veikuši dažādus taupības pasākumus. Apmēram četras piektdaļas mājsaimniecību atzina, ka tām ietaupījumu vispār nav, pie kam, kopš pētījuma uzsākšanas, šis rādītājs ir nedaudz palielinājies – no 79% 2010.gada 1.ceturksnī līdz 84% šī gada 2.ceturksnī..
Ekonomiskās situācijas uzlabošanai palīdzību no valsts un pašvaldībām saskaņā ar aptaujas datiem saņēmuši 13% mājsaimniecību (2010.gada 1.ceturksnī – 10%). Nedaudz samazinājusies to mājsaimniecību daļa, kas saņēmušas materiālo palīdzību no radiniekiem vai draugiem. Ja 2010.gada 1.ceturksnī palīdzību no radiem Latvijā saņēma 13% mājsaimniecību, tad 2011.gada 2.ceturksnī – 11%, savukārt 5% mājsaimniecību palīdzēja radi vai draugi, kuri dzīvo ārzemēs .