Ierobežojot sociālos pabalstus, nākamgad ietaupīs desmitus miljonus latu

Rūgta mācība – tā varētu nosaukt līdzšinējo pieredzi, nosakot dažādu veidu ierobežojumus valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem. Jau vairākas reizes tos atcēlusi Satversmes tiesa.

Valdība sēdē vienojusies par 350 latu lielu ierobežojumu noteikšanu visiem sociālās apdrošināšanas pabalstiem. Solīts, ka attiecībā uz ģimenēm šie ierobežojumi varētu stāties spēkā nevis no nākamā gada sākuma, bet rudenī – lai tie neskartu ģimenes, kuras jau gaida mazuli. Taču pilnīgas skaidrības par to nav un nebūs, līdz Labklājības ministrija izstrādās konkrētus likuma grozījumus.

Četrdesmit miljoni latu – tik daudz plānots ietaupīt, samazinot sociālā budžeta izdevumus, no kuriem ap 20 miljonu gūtu, nosakot ierobežojumus sociālās apdrošināšanas pabalstiem, kurus maksā saskaņā ar cilvēku veiktajām sociālajām iemaksām, – bezdarbnieku pabalstam, maternitātes un slimības pabalstam un vecāku pabalstam. Ideja par pabalstu ierobežojumu nemaz nav dzimusi pēdējās valdības sēdēs, bet daudz agrāk, nekā sabiedrība tika pagodināta ar informāciju, ka tomēr sociālā budžeta, ko kādu brīdi centās saukt par neaizskaramu, izdevumi būs jāsamazina par 90 miljoniem.

Tātad no nākamā gada sociālās apdrošināšanas pabalsts – bezdarbniekam vai jaunajam vecākam – nevarēs pārsniegt 350 latu. Iespējams, likuma norma tiks uzrakstīta tā, ka gadījumā, ja pabalsts pārsniegs šo summu, no pārējās tiktu maksāti 50 procentu. Ja attiecībā uz bezdarbniekiem šie ierobežojumi stāsies spēkā jau no 1. janvāra, tad uz vecāku, maternitātes vai paternitātes pabalstiem – rudenī.

Pabalstu griesti Latvijā ir pastāvējuši līdz šim. Maternitātes un slimības pabalsta aprēķināšanai ierobežojums bija noteikts no 2000. līdz 2004. gadam. Tajā laikā (no 1997. līdz pat 2008. gadam) vienlaikus pastāvēja arī iemaksu griesti, proti, sociālās iemaksas nevajadzēja veikt no visas algas. Pabalstu ierobežojums tika atcelts ar Satversmes tiesas lēmumu, bet iemaksu griestus savukārt atcēla no šāgada 1. janvāra.

Arī attiecībā uz bezdarbnieka pabalstu no 2000. līdz 2002. gadam pastāvēja ierobežojumi. Piešķirtais bezdarbnieka pabalsts mēnesī nedrīkstēja pārsniegt valsts noteiktās minimālās mēnešalgas pieckāršu apmēru.

Satversmes tiesa reiz jau atcēla arī ierobežojumus saņemt bērna kopšanas pabalstu (tagad vecāku pabalsts) un vienlaikus strādāt. 2006. gadā šāda strādājošos vecākus ierobežojoša norma pastāvēja, līdz to tiesa atzina par Satversmei neatbilstīgu un atcēla no 2007. gada 1. marta.

Kā zināms, pašlaik strādājošie vecāki saņem tikai pusi no aprēķinātā vecāku pabalsta, un šī norma jau ir apstrīdēta Satversmes tiesā (spriedums gaidāms decembrī). Saskaņā ar likumu, ko pieņēma vasarā, strādājošie vecāki šo pabalstu vispār vairs nevarēs saņemt no nākamā gada maija.

***

UZZIŅAI

Sociālās apdrošināšanas pabalsti

Pabalsts Saņēmēju skaits Vidējais apmērs (mēnesī)

Maternitātes pabalsts (izmaksā sievietēm) 2366 1271 lats (par četriem mēnešiem)

Paternitātes pabalsts 728 241

Vecāku pabalsts 16 566 440

Bezdarbnieka pabalsts 69 569 176

Slimības pabalsts 19 155 349

Plānots pabalsta apmēru ierobežot līdz 350 latiem

Avots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (2009. gada augusts)

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais