Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma apguve šā gada otrajā ceturksnī notikusi lēnāk nekā plānots un maksājumi finansējuma saņēmējiem veikti 70,8% apmērā no otrajā ceturksnī plānotā.
Tas nozīmē, ka atlikušajos mēnešos līdz gada beigām vēl jāveic maksājumi no ES fondiem 380 miljoni latu apmērā jeb 74,2% no šajā gadā kopā plānotā maksājumu apjoma. Par apgūtajiem ES fondu līdzekļiem un sasniegtajiem rezultātiem Ministru kabinetu otrdien, 23. augustā, informēja Finanšu ministrija (FM).
Finanšu ministrs Andris Vilks: „Atskatoties uz paveikto līdz šim un aktualitātēm pārskata periodā saistībā ar ES fondu apguves jautājumiem, viens no nozīmīgākajiem notikumiem ir uzsāktā ES fondu finansējuma pārstrukturizācija, ņemot vērā līdzšinējos ES fondu apguves rezultātus un situāciju tautsaimniecībā, īpaši attiecībā uz tuvāko gadu nodarbinātības prognozēm. Vērtējot apguvi tieši šī gada otrajā ceturksnī, secināms, ka lielākā daļa atbildīgo iestāžu nav spējušas sasniegt iepriekš noteiktos finansējuma apguves plānus, kopumā veicot vidēji 70,8% no paredzētā maksājumu apjoma finansējuma saņēmējiem.”
„Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, uzskatu, ka katram ministram jau šobrīd jāspēj skaidri norādīt, kādā apjomā fondi tiks apgūti. Tas nepieciešams, lai ES fondu finansējums tiktu apgūts efektīvāk tādējādi sekmējot maksimālu labumu tautsaimniecībai. Īpaši svarīgi izvairīties no pagājušajā gadā novērotās tendences, ka reāla līdzekļu apguve tika atlikta uz gada beigām,” pauž A. Vilks.
FM kā ES fondu vadošā iestāde uzsver, ka 2011. gads tiek plānots kā viens no aktīvākajiem ES fondu apguves gadiem šajā plānošanas periodā un valsts budžetā ES fondiem atvēlētais finansējums 648 miljonu latu apmērā ir ievērojami lielāks nekā iepriekšējos gados. Jāņem vērā, ka fiskālo ierobežojumu dēļ turpmākajos gados ES fondu projektu finansēšanai valsts budžeta izdevumi, iespējams, būs jāsamazina, tādēļ atbildīgajām nozaru ministrijām ir svarīgi izmantot šā gada budžeta sniegtās iespējas.
Vissmagnējāk ar finansējuma apguvi sokas infrastruktūras projektos, kas pamatā skaidrojams ar vēl joprojām pastāvošajiem problēmām iepirkumu procesā, kā arī būtisku cenu sadārdzinājumu, kas aktualizējies gada pirmajā pusē. Tāpat lēna ir inovācijām un zinātniskajai infrastruktūrai paredzētā finansējuma apguve, kā arī Eiropas Investīciju fonda pārvaldīto ieguldījumu fonda un aizdevumu programmas darbība.
Šā gada otrajā ceturksnī īstenoti vairāki ES fondu apguves uzlabojumi. Pirmkārt, uzsākta finansējuma pārstrukturizācija starp programmām, paredzot novirzīt vidēja un ilgtermiņa aktīvās nodarbinātības pasākumiem papildu 22,8 miljonu latu finansējumu no iepriekš finanšu instrumentu darbībai paredzētā.
Tāpat veikti grozījumi, paredzot papildu finansējumu tādiem mērķiem kā darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās (bezdarbnieku nodarbināšanai), doktora studiju programmām, bezdarbnieku un darba meklētāju apmācībai pēc darba devēju pieprasījuma Latvijas tautsaimniecības attīstībai prioritārās nozarēs, Mezanīna jeb maznodrošinātie aizdevumi investīcijām komersantu konkurētspējas uzlabošanai, infrastruktūras uzlabošanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai, veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanai reģionālajās slimnīcās ārpus Rīgas, tranzītielu sakārtošanai pilsētu teritorijās, kā arī TEN-T autoceļu tīkla uzlabošana.