Finanšu ministrijā kopš šā gada sākuma līdz 1.septembrim likvidētas 52 amata vietas jeb aptuveni 12% no štata, aģentūru LETA informēja ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Diāna Krampe.
FM resorā no kopumā 544 likvidētajām amata vietām aptuveni 15% ir struktūrvienību vadītāju un vadītāju vietnieku amati. Ministrijas centrālajā aparātā papildus vadītāju amatiem ministrijā likvidēti arī vecāko referentu un pārvaldes vecāko referentu amati.
FM padotības iestādēs visvairāk amatu likvidēts Valsts ieņēmumu dienestā - 429 amati jeb aptuveni 8% no darbinieku skaita, galvenokārt vecākie speciālisti, muitas uzraugi, galvenie nodokļu inspektori, muitas eksperti.
Valsts kasē likvidētas 36 amata vietas, galvenokārt vecāko ekspertu amata vietas. Tāpat 16 amata vietas likvidētas Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā - lielākoties vecāko referentu, pārvaldes vecāko referentu un lietvežu amata vietas, astoņas amata vietas - Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā, galvenokārt vecākie inspektori, bet divas amata vietas likvidētas Valsts proves uzraudzības inspekcijā un viena amata vieta Iepirkumu uzraudzības birojā.
Funkciju izvērtēšanas gaitā Finanšu ministrijas resorā arī turpmāk plānots veikt strukturālas reformas ar mērķi optimizēt valsts resursu izmantošanu.
LETA jau ziņoja, ka valsts pārvaldē strādājošo skaits no pērnā gada līdz šā gada augustam ir samazinājies par 16,2%, liecina Valsts kancelejas sagatavotais ziņojums par valsts pārvaldē nodarbināto skaita un atalgojuma izmaiņām.
Ziņojumā secināts, ka ministrijas un to padotības iestādes ir ievērojušas valdības uzdevumus un būtiski samazinājušas nodarbināto skaitu, kas laika periodā no 2008.gada līdz 2009.gada augustam kopā ar izmaiņām neatkarīgajos resoros ir samazinājies par 12 740 nodarbinātajiem jeb 16,2%, salīdzinot ar 2008.gada vidējo rādītāju. Līdz gada beigām šis rādītājs var sasniegt 20%.
Kopējie valsts konsolidētā budžeta izdevumi atlīdzībai ir samazinājušies par 214,6 miljoniem latu, tai skaitā atalgojumam - par 141,2 miljoniem latu, attiecīgi veidojot 23,9% samazinājumu atlīdzībai un 21,8% samazinājumu atalgojumiem.
Vidējā darba samaksa resoros un neatkarīgajās institūcijās ir samazinājusies no 559 latiem 2008.gadā uz 461 latu 2009.gada augustā. Pieaugums 2009.gada vasaras mēnešos skaidrojams ar atvaļinājuma laiku, kad darbiniekiem tiek izmaksāta vidējā izpeļņa, nevis noteiktā mēnešalga.
Izvērtējot vidējās darba samaksas uz vienu strādājošo izmaiņas, novērojams pieaugums atsevišķu ministriju centrālajos aparātos un resoros kopumā, jo, samazinot mazāk kvalificēto darbinieku skaitu, ministrijas centrālajā aparātā un resorā palielinās vidējie darba samaksas rādītāji. Īpaši tas parādās ministrijās, kas veic strukturālās reformas nozarē, optimizējot atbalsta funkcijas un centralizējot tās.
Izvērtējot atsevišķu amata saimju mēnešalgas atšķirības, tiek secināts, ka amata saimēs izlīdzinās noteiktās mēnešalgas un samazinās starpība starp lielāko un mazāko mēnešalgu attiecīgajā amatu saimē un līmenī.
Ja 2008.gada pirmajā pusgadā vidējā mēnešalgas starpība atsevišķo amata saimju ietvaros veidoja 35,05%, tad 2009.gada septembrī vidējā mēnešalgas starpība atsevišķo amata saimju viena un tā paša līmeņa ietvaros veido 23,47%.