Šodien pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā nabadzības izskaušanas diena. Šajā sakarā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības sociālo un nodarbinātības jautājumu eksperte Santa Ozoliņa aktualizē jautājumu par to, cik tad Latvijā ir nabadzīgo - 2 % kā apgalvo vietējās institūcijas vai tomēr 20% kā liecina Eiropas Savienības pētījumi?
Neskatoties uz to, ka valsts uzdevums ar sociālās apdrošināšanas un palīdzības sistēmas starpniecību ir nodrošināt iedzīvotājus ar minimālām garantijām iztikas nodrošināšanai situācijā, kad dažādu iemeslu dēļ viņi to nespēj izdarīt paši, valstī neeksistē neviens pabalsts, kurš tiek simtprocentīgi garantēts krīzē un trūkumā nonākušai personai vai ģimenei.
Latvijā ir trūcīgā statuss (50% apmērā no minimālās algas), kura iegūšana nedod īsti neko. Svarīgi piebilst, ka šo statusu nemaz nevar iegūt, ja personai ir, piemēram, patēriņa kredīts.
Vēl mūsu valsts iedzīvotāji var iegūt maznodrošinātā statusu, kurš ir pašvaldību pārraudzībā, - tā līmenis nedrīkst būt zemāks par trūcīgā statusa nosacījumiem. Pašvaldībām ir dažāda veida pabalsti, bieži tā ir palīdzība "graudā" - brīvpusdienas skolā, malkas iegāde, apkures rēķinu nomaksa utt. Iedzīvotāju iespējas saņemt šo palīdzību ir ļoti lielā mērā atkarīgas no pašvaldību budžeta iespējām.
Vienīgais statuss valstī, kurš teorētiski garantē ienākumu līmeni ir GMI. Nesasniedzot noteikto garantēto minimālo ienākumu līmeni (pieaugušam 40 Ls, bērnam - 45 Ls), persona (ģimene) var saņemt šo starpību pabalsta veidā. Taču realitātē arī šo pabalstu pašvaldība ir tiesīga atteikt, ja tās budžetā nav pietiekamu līdzekļu šim mērķim. Pie tam, lai pieteiktos šis pabalstam ir jābūt saņēmušam trūcīgā vai maznodrošinātā statusu.
Atšķirībā no citām valstīm, Latvija nav skaidri nodefinējusi nabadzības līniju, nosakot tos, kuru ienākumi ir zemāki par šo robežu, par nabadzīgiem un garantējot atbilstošu palīdzību. Bez jau pieminētajiem statusiem, mūsu valstī ir iztikas minimuma patēriņa grozs (septembrī - 165 Ls), taču ekonomiskās krīzes skartajiem iedzīvotājiem no tā labuma nav nekāda, jo tas tikai atspoguļo dzīves dārdzību valstī.
Pēc Labklājības ministrijas prognozēm, 2009.gadā trūcīgo cilvēku skaits varētu sasniegt 144,3 tūkst. cilvēkus jeb 6,4% no iedzīvotāju skaita. GMI pabalsta saņēmēju skaits šogad - 57,7 tūkst. cilvēku jeb 2,5% no iedzīvotāju skaita. Savukārt Eiropas Savienība plaši izmanto relatīvo nabadzības līniju, kas ir 60% no rīcībā esošo ienākumu mediānas, pārrēķinātas uz ekvivalento patērētāju. Saskaņā ar šo rādītāju, Latvijā nabadzībai ir pakļauti vairāk nekā 20% iedzīvotāju.