Lai gan Latvijā pēdējās nedēļās bija vērojams dienvidu zemju cienīgs klimats, mazumtirdzniecības apgrozījuma statistika jau krietnu laiku atgādina ziemas sporta veidu mogulu, kur nobrauciens veicams pa paugurainu trasi, izdarot ar slēpēm pagriezienus un lēcienus, jaunākos statistikas datus komentē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska.
Viņa piebilst, ka pārdošanas apjomi te kāpj, te krīt, tomēr atšķirībā no nobrauciena ar finišu kalna piekājē tirdzniecības attīstības kopējā tendence ir augšupejoša.
Pēdējo mēnešu statistika šo izaugsmes tendenci vēl stiprina. Tirdzniecības pieaugums bija vērojams jau maijā, un jūnijā tas turpinājās ar visai augstu palēcienu – par 3,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Tādējādi arī gada kāpums ir pieaudzis līdz 5,4%. Arī 2. ceturksnis noslēdzies plusos, apgrozījumam palielinoties par 2,7% salīdzinājumā ar šī gada 1. ceturksni un par 1,6% – salīdzinājumā ar 2010. gada 2. ceturksni.
Straujš pieaugums saglabājas automobiļu pārdošanai, kas netiek iekļauta mazumtirdzniecības apgrozījuma datos. Jūnijā fiksēts 4,5% liels mēneša un 57,5% liels gada pieaugums.
Šo augšupejošo dinamiku nosaka vairāki faktori. Patēriņa pieaugumu veicina nodarbinātības līmeņa pakāpeniskā augšupeja, paplašinoties iedzīvotāju lokam ar pastāvīgiem ienākumiem un lielāku drošību par rītdienu, kas bieži vien nozīmē arī lielākus tēriņus. Pārdošanas apjomus un to struktūru ietekmē arī atliktais patēriņš – iepriekšējo piesardzības uzkrājumu tērēšana, īpaši ilglietojuma preču iegādei. Pēdējā laikā vērojams arī vidējās algas kāpums, tomēr pirktspējas uzlabošanos ierobežo inflācija nodokļu celšanas un pasaules cenu (īpaši, pārtikas) kāpuma dēļ.
Eiropas Komisijas publicētie jūlija konfidences rādītāji uzrāda tirgotāju konfidences indikatora kritumu par 2,0 punktiem, savukārt iedzīvotāju noskaņojuma rādītājs nedaudz uzlabojies – par 0,3 punktiem. Lai gan konfidences rādītāju pārmaiņas Latvijā pēdējos mēnešos bijušas pozitīvākas nekā citās Eiropas valstīs, tomēr no Eiropas dienvidu valstīm un ASV nākošie noskaņojuma cikloni un pašmāju politiskās norises joprojām radīs nenoteiktības fonu un turpinās ietekmēt arī patēriņa paradumus un lēmumus. Tādējādi tirdzniecības attīstības paugurainā trase visticamāk saglabās savu reljefu arī turpmākajos mēnešos, un maija – jūnija tramplīnveida palēcienam sekos arī kāds kritums, prognozē Bičevska.