Centrālā statistikas pārvalde ir apkopojusi Mājsaimniecību budžetu apsekojuma rezultātus par privāto mājsaimniecību patēriņa izdevumiem 2010. gadā.
Ekonomiskā krīze, kas visspilgtāk izpaudās 2009. gadā, kad patēriņa izdevumi saruka vidēji par 16 procentiem, joprojām negatīvi ietekmēja iekšzemes patēriņu arī 2010. gadā, kā rezultātā patēriņa izdevumi saruka vidēji vēl par 8,8 procentiem. Tas būtiski ietekmēja patēriņa struktūru, kā arī daudzu mājsaimniecību iespējas segt nepieciešamās izmaksas 2010. gadā.
Mājsaimniecības patēriņa izdevumi 2010. gadā, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, bija 178 lati, kas ir par 17 latiem mazāk nekā 2009. gadā. Laukos patēriņa izdevumi 2010. gadā saruka gandrīz divas reizes straujāk nekā pilsētās.
Patēriņa izdevumu samazinājums 2010. gadā pret 2009. gadu salīdzināmajās cenās bija nedaudz mazāks – par 7,8 procentiem, jo patēriņa cenas samazinājās par 1,1 procentu.
Joprojām lielāki patēriņa izdevumi bija pilsētās dzīvojošām mājsaimniecībām, kurās tie veidoja197 lati vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (Rīgā – 231 latu). Savukārt visvairāk samazinājušies patēriņa izdevumi laukos – 2010. gadā tie bija par 20 latiem mazāki nekā iepriekšējā gadā.
Ekonomiskās krīzes apstākļos mājsaimniecības savus līdzekļus tērēja primāro vajadzību apmierināšanai, samazinot visus pārējos izdevumus. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājušies arī mājsaimniecību izdevumi pārtikai – no 52 uz 50 latiem vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī. Izdevumi uzturam joprojām ir galvenā patēriņa prioritāte mājsaimniecībās, kas veido vidēji 28,3 procentiem no visiem patēriņa izdevumiem un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu (26,7 procentiem), šo izdevumu īpatsvars patēriņa izdevumos ir palielinājies. Jāatzīmē, ka pārtikas izdevumu īpatsvara pieaugums mājsaimniecību patēriņa izdevumos vienmēr ir vērtējama kā negatīva parādība.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2010. gadā mājsaimniecības ir būtiski samazinājušas savus izdevumus mājokļa iekārtai, mājturības piederumiem un mājas uzkopšanai – par 24 procentiem, atpūtai un kultūrai – par 21 procentu, kā arī tēriņus restorāniem, kafejnīcām un viesnīcām – par 19 procentiem. Tāpat mājsaimniecības ir samazinājušas izdevumus transportam – par 16 procentiem un alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai – par 12 procentiem.
2010. gadā ievērojami ir pieaudzis to mājsaimniecību īpatsvars, kurām sagādā nopietnas grūtības nomaksāt ar mājokli saistītos izdevumus. Saskaņā ar Eiropas Savienības ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma (EU-SILC) datiem mājsaimniecību īpatsvars Latvijā, kurām šādi maksājumi ir ļoti apgrūtinoši, ir palielinājies no 35 procentiem 2009. gadā līdz 41 procentam 2010. gadā.
Savukārt izdevumi apģērbiem un apaviem, veselībai praktiski ir saglabājušies 2009. gada līmenī, uzrādot pavisam niecīgu pieaugumu. Kopumā vidēji visās mājsaimniecībās tādi primārie izdevumi kā pārtika, mājoklis, transports, apģērba un apavu iegāde un veselība veidoja vairāk nekā divas trešdaļas (68 procenti) no kopējiem patēriņa izdevumiem.