Eksperti prognozē inflācijas samazināšanos otrajā pusgadā

Inflācija gada griezumā varētu saglabāties tuvu 5% arī turpmākajos mēnešos. Tomēr jebkurš cenu kāpums nav pašsaprotams un no pircēju puses būtu jāuztver ar piesardzību – mājsaimniecību cenu gaidas pēdējā laikā ir būtiski augušas, kas atvieglo cenu palielināšanu uzņēmējiem, padarot šādas gaidas pašpiepildošas, norāda Swedbank ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Tam ne vienmēr ir pamats un cenu kāpums nudien nav neizbēgams un pašsaprotams. Lai mazinātu cenu kāpuma riskus, nepieciešams ne tikai nepaaugstināt nodokļus, bet arī stiprināt konkurenci, jo īpaši mazumtirdzniecībā. Tieši konkurences stiprināšanai jābūt vienam no galvenajiem punktiem cenu stabilitātes nodrošināšanas plānā, pie kura darbu ir uzsākusi valdība, atzīst ekonomists.

Arī SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis uzsver, ka inflācija otrajā pusgadā kļūs nedaudz mērenāka, bet nebūtiski.

Globālo izejvielu cenu kāpums varētu apstāties un pat kristies, taču tam nebūs drīza ietekme uz patēriņa cenām. Piemēram, lielākos tirgos, ja graudaugu un energoresursu cenu kāpums gada otrajā pusē pierims vai pat kritīs, būs vajadzīgi aptuveni seši mēneši līdz tas atsauksies arī zemākās pārtikas produktu cenās. Vēl ir jautājums vai tas atspoguļosies arī vietējā tirgus cenrāžos. Jūlijā nozīmīgu ietekmi uz cenu līmeni turpinās uzturēt konsolidācijas efekts, kas ievērojami sadārdzinās dabasgāzi, kas netiešā veidā var turpināt atspoguļoties arī citos segmentos vēlākos mēnešos, teic ekonomists.

Liela loma būs inflācijas gaidu bremzēšanai, pārtikas ražai un politiskajai stabilitātei naftas eksportētājvalstīs. Patlaban naftas cenu svārstības lielā mērā būs atkarīgas no pārtikas cenu izmaiņām. Jo adekvātāka cena pārtikai, jo mazāka nemieru iespējamība, tā Gašpuitis.

Tikmēr kā norāda prakse pasaulē un Latvijā, zemākas cenas ir vērojamas tajos segmentos, kuros ir attīstīta ražošana un tirgus. Tādēļ cenu stabilitāte un cenu līmenis ir skatāms caur tautsaimniecības attīstības un efektīvas konkurences prizmu. Tā kā inflāciju aprēķina noteiktam statiskam patēriņa grozam, lai mazinātu tās ietekmi, ikvienam ir vērts pavērtēt arī savu personīgu patēriņa grozu un izvēlēties produktus, kurus cenu kāpums ir skāris mazāk, atzīst ekonomists.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais