Jēkabpils rajona pašvaldībām draud bankrots

Ja pašvaldību savstarpējo norēķinu parāds turpinās pieaugt, nākamā gada sākumā atsevišķas Jēkabpils rajona pašvaldības var sagaidīt bankrots.

Pašvaldību savstarpējo norēķinu parāds Jēkabpils rajona padomes administrācijai sasniedzis jau 60 000 latu, Jēkabpils rajona pašvaldības reorganizācijas uzraudzības komisijas ārkārtas sēdē informēja pašvaldības izpilddirektora pienākumu izpildītājs Antons Baranovskis.

Vienīgie, kas savlaicīgi veikuši maksājumus, ir Aknīstes novads. Ja nekas nemainīsies, līdz gada beigām parāds sasniegs jau 120 000 latu.

Iekavētā nauda ir daļējā maksa par novadu un Jēkabpils pilsētas iedzīvotāju uzturēšanos sociālās aprūpes iestādēs, kas līdz gada beigām ir rajona pārziņā.

Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Raščevskis brīdināja, ka nopietni ir apdraudēta rajona pansionāta pastāvēšana, ja finansējums apsīks.

Likumdošana paredz, ka parādus nākamgad par iepriekšējo periodu var piedzīt automātiski, - naudu atskaitot no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda mērķdotācijām. Tas nozīmē, ka novadi var vienkārši bankrotēt.

Jau tagad ir problēmas ar nodokļu ieņēmumiem, bet 1.janvāris nav tālu, kad rajona pārziņā esošās iestādes pāries pilsētas un novadu pilnīgā aprūpē.

Rajona budžets pagaidām pildās normāli, un tā ir garantija, ka vismaz līdz gada beigām lielu problēmu nebūs, taču jau tagad ir jārīkojas, lai situāciju varētu prognozēt. Rajona padomes administrācija ir nosūtījusi atgādinājuma vēstules, taču rezultātu šādai rīcībai pagaidām neesot.

Komisijas locekļi nolēma sagatavot kopēju, ar skaitļiem pamatotu vēstuli ministrijām, aicinot steidzamības kārtā rast risinājumu nopietnajai situācijai, jo savstarpējo norēķinu slogs pašvaldībām nākamgad tikai palielināsies.

Jēkabpils rajona pašvaldības reorganizācijas uzraudzības komisijā iekļauti visu bijušā rajona teritorijā izveidoto novadu un Jēkabpils pilsētas vadības pārstāvji.

Ekonomika

Demogrāfijas rādītāji iezīmē nākotnes pensionāru ainu drūmās krāsās. Jau pēc 25 gadiem, šodienas darbinieks, dodoties pelnītā atpūtā, pensijā saņems tikai trešdaļu no vidējās algas valstī. Atrast naudu, lai izmaksātu pensijas, valstij būs grūti. Taču ar saviem šī brīža lēmumiem valsts grib apsolīt maksāt vēl vairāk. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” ziņo, ka 1% pārnese uz 1. pensiju līmeni četru gadu laikā papildinās speciālo budžetu par 616 miljoniem eiro, bet par atmaksu nākotnē skaidras vīzijas nav.

Svarīgākais