Privātās medicīnas iestādes pakāpeniski samazina cenas, tostarp atsevišķiem pakalpojumiem pat par 20%.
Tā vēsta portāls db.lv.
Neesot gandrīz nevienas privātās medicīnas iestādes, kas būtu pacēlusi cenas kopš pagājušā gada 1. jūlija, kad bija pēdējais cenu palielinājums.
Tomēr cenu samazinājuma ziņā novērojami trīs dažādi uzvedības modeļi, tostarp ir solīda uzvedība, ir ne pārāk godīgs uzvedības modelis un ir valsts iestāžu uzvedības modelis, pašreizējo situāciju raksturo daudzprofila privātā medicīnas iestādes "Veselības centrs 4" (VC4) valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.
Viņš atzina, ka VC4 pakāpeniski samazina cenas pakalpojumiem, piemēram, patlaban, salīdzinot ar pagājušo gadu, cenas samazinātas par 10%-20% daļai laboratorijas analīžu, cenas "nosēdinātas" arī dārgajiem vizuālās diagnostikas pakalpojumiem, vakcinācijai, dažiem operāciju veidiem.
Uzņēmējs norāda, ka varētu pieaugt atlaižu apjoms veselības apdrošinātājiem, kas veselības nozarē pusgadā cietuši astoņu miljonu latu zaudējumus. Ar viņiem notiek sarunas gandrīz katru mēnesi.
Cenas samazināt spiež un līdz ar to apgrūtina darbu ne tikai apdrošinātāji, bet arī citi faktori. "Ekonomiskajā telpā ir citi spēlētāji - nodokļu nemaksātāju armija, to skaitā ir privātie nodokļu nemaksātāji, kuri pārgājuši uz pilna spektra ēnu ekonomiku. Tāpat ir valsts sistēmā strādājošie "žuļiki", nelegālo honorāru pieņēmēji," stāsta Rēvalds.
Valsts sektors līdz ar reformām valsts medicīnā šogad "izpaužas pēc pilnas programmas". Ja līdz šim bijusi vienkārši negodīga konkurence, tagad klāt esot nācis cenu dempings, apgalvo VC4 vadītājs.
Rēvalds skaidroja, ka palikušās valsts slimnīcas, kas nemaksā par telpu nomu, kurām iekārtas nopērk par nodokļu maksātāju naudu, kas nemaksā normālas algas darbiniekiem un nesedz rēķinus, pēkšņi izziņo 40% atlaidi.
"Visi atlaižu kampaņu valsts sektora slimnīcās uztver kā nacionālu notikumu, lai gan šīs slimnīcas ir veselības sistēmas vājuma iemesls. Un ir labi, ka slimnīcu skaits tika optimizēts," uzskata uzņēmējs.
Pēc Veselības ministrijas informācijas, valsts stacionārajās iestādēs ir notikuši 2% ārstniecības epizožu, pārējie notikumi notiek ģimenes ārstu praksēs - 30%, kā arī ambulatorajās ārstniecības iestādēs - 67%. Toties stacionārās iestādes izmanto 39% ārstniecībai atvēlētā budžeta.
"Varam secināt, cik neefektīvi darbojas šī sistēma. Vienkārši vājprāts!" savu sašutumu pauž VC4 valdes priekšsēdētājs.