Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācija (LPAA) šogad uzsāk vērienīgu cīņu pret pelēko ekonomiku – negodīgu konkurenci, un iestājas par klientu kvalitatīvu apkalpošanu automobiļu apkopes un remonta nozarē, ieviešot auto virsbūvju remonta darbnīcu (VRD) sertifikāciju.
LPAA sadarbībā ar Latvijas Virsbūvju remontētāju asociāciju (LAVRA) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) šogad uzsāk vieglo transportlīdzekļu apkopes un remonta nozares komersantu sertifikāciju, kuras mērķi ir patērētāju interešu un godīgas konkurences nodrošināšana. VRD sertifikāta esamība, viennozīmīgi, norādīs uz tiem nozares komersantiem, kuri spēj strādāt un konkurēt godprātīgi, nekrāpjot savus klientus un valsti.
„Auto virsbūvju remontos galvenais darba devējs servisiem ir apdrošināšanas sabiedrības, kuras savstarpējā nežēlīgā konkurences cīņā par tirgus daļu, ir dramatiski samazinājušas OCTA polišu cenas - dažos gados par 50%! Tas ir bijis viens no galvenajiem iemesliem virsbūvju remonta servisiem pārkāpt labas biznesa prakses principus un gandrīz pilnībā pāriet ekonomikas pelēkajā un pat melnajā zonā. Apdrošināšanas mērķis savā būtībā ir novērst negadījuma rezultātā radušos īpašuma bojājumus, atlīdzinot klientam kvalitatīvi veikta remonta izmaksas. Izmaksātajai apdrošināšanas atlīdzībai būtu jāsedz kvalitatīvi veikta remonta izmaksas, bet reālā situācija ir radikāli pretēja - samazinātās polišu cenas ir panāktas uz lētu rezerves daļu pielietošanas un servisu nenomaksāto nodokļu rēķina. Rezultātā autoremontu nozare Latvijā ir iedzīta ēnu ekonomikas zonā un var „lepoties” ar piederību „pelēko” nozaru TOP 3 (līderis ir celtniecība),” uzsver LPAA valdes priekšsēdētājs Viktors Kulbergs.
„Ir acīmredzams, ka visu tirgus dalībnieku ilgtermiņa interesēs ir nodrošināt kvalitatīvus avarējušu automašīnu remontus, pievēršot arī valsts institūciju un likumdevēja uzmanību nozares kritiskajai situācijai un nepieciešamībai juridiski sakārtot attiecības starp pašiem tirgus dalībniekiem”, norāda LAVRA valdes priekšsēdētājs Gints Gailis.
LPAA sertifikācijas procesā vērtēs VRD darbinieku kvalifikāciju un klientu apkalpošanas kvalitāti, izmantotās iekārtas un tehnoloģijas, pielietoto rezerves daļu un remonta materiālu atbilstību, kā arī pievērsīs uzmanību uzņēmuma visu pienākošos nodokļu nomaksai – kas ir pamats godīgai konkurencei. Izvērtēsim vai remontdarbu tāmes tiek sastādītas, izmantojot automašīnas ražotāja akceptētu un ar apdrošinātājiem saskaņotu zaudējumu aprēķināšanas IT programmu, un vai VRD ir spējīga pierādīt pielietoto rezerves daļu atbilstību automobiļa ražotāja prasībām un to legālu izcelsmi, iegādi, un vai automobiļu remontā izmantotie resursi (rezerves daļas, krāsas) ir pieļaujami saskaņā ar ražotāja noteikumiem, LR un ES normatīvajiem aktiem.
VID, saskaņā ar savstarpējās sadarbības līgumu, nodrošinās LPAA ar datiem par sertificējamo VRD veiktajiem nodokļu maksājumiem, deklarēto apgrozījumu u.c. publiski pieejamo informāciju, respektējot sertificējamo VRD nepieciešamību veikt šajos uzņēmumos sakārtojošas darbības, pārejas periodā neakcentējot represijas pret sertificējamo VRD. Sertifikācijai ir paredzēta VRD ikgadēja pāratestācija, tādejādi šis process būs ilgstošs un nepārtraukts. Turpmāko 3-5 gadu laikā LPAA sadarbībā ar LAVRA plāno sertificēt vismaz 30-40 kvalitatīvākās VRD.
V.Kulbergs auto servisu nozari salīdzina ar restorānu, „kur svarīgākais ir profesionāli pavāri un atbilstošs virtuves aprīkojums, tā auto servisos tie ir apmācīti mehāniķi un tehnoloģiski aprīkotas darbnīcas. Normālos konkurences apstākļos, pat nevajadzētu pastāvēt bažām par pakalpojuma sniedzēja darba un materiālu kvalitāti, bet diemžēl, mūsu veiktā Latvijas automobiļu apkopes un remonta nozares tirgus izpēte un analīze ir pierādījusi pretējo... mūsu „taupīgais patērētājs”, kā zināms, visbiežāk izvēlas lētāko, nevis kvalitatīvāko produktu un pakalpojumu. Rezultātā satiksmē piedalās arvien vairāk ekspluatācijai bīstamas, jo nekvalitatīvi pēc avārijas remontētas automašīnas. Pašreizējā situācijā pat īsti nav ieguvēju, jo ilgtermiņā visi būs zaudētāji – gan apdrošinātājs, gan automobiļa lietotājs, gan sabiedrība, gan arī valsts. Skopais maksā divreiz...”.
„Līdzīgs sertifikācijas process iepriekšējos gados jau sevi ir pozitīvi pierādījis mūsu kaimiņzemē Igaunijā, kur 39 nozares lielākie un vismodernāk aprīkotie uzņēmumi, ar ikgadējo apgrozījumu līdz 50% no visu auto servisu apjomiem, ir sertificēti un ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē ir mazāks par 10%. Igaunijā apdrošinātāju atlīdzību izmaksas skaidrā naudā netiek praktizētas, bet remontu apmaksa (ieskaitot visus nodokļus) no apdrošinātājiem tiek veikta ar pārskaitījumu sertificētām VRD”, informē Viktors Kulbergs.