Vilciens Rīga - Maskava tuvākajā perspektīvā jāskata kā esošās dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projekts ar mērķi palielināt vilciena kustības ātrumu līdz 140 kilometriem stundā.
Par to ceturtdien, 9. jūnijā, vienojās Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis un Krievijas transporta ministrs Igors Ļevitins. Abu ministru tikšanās notika Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas (SVK) pasākumu ietvaros. SVK ilgst no 9. līdz 10. jūnijam un norisinās Liepājā.
Turklāt ir jāstrādā ne vien pie infrastruktūras modernizēšanas, kas ļaus palielināt vilciena kustības ātrumu, bet arī pie robežkontroles un muitas kontroles jautājumu risināšanas, lai panāktu, ka vilcienam robežpunktā nav jāapstājas. Jau vēstīts - lai veiktu šī projekta papildus ekonomisko izvērtējumu, tiks izveidota abu valstu ekspertu darba grupa.
Tikšanās laikā ministri pārsprieda arī tuvākajā nākotnē veicamos darbus prāmju satiksmes izmantošanā starptautiskajos autopārvadājumos. Šāda satiksme Krievijai ir ārkārtīgi nozīmīga un tā to attīsta gan Baltijas, gan Melnās jūras, un perspektīvā arī Kaspijas jūras virzienā. Tāpēc Latvijas un Krievijas starptautiskie autopārvadātāji intensīvi darbojas kopīgā projekta par autoprāmju satiksmes attīstību no Latvijas uz Eiropas Savienības valstu ostām ietvaros. Iecerēts, ka šis projekts tiks uzsākts gada otrajā pusē.
Ministru sarunu darbakārtībā tika iekļauts arī robežšķērsošanas jautājums. Šobrīd tas ir kļuvis sevišķi aktuāls, jo, attīstot autoprāmju satiksmi, pieaugs pārvadājumu apjoms starp abām valstīm un līdz ar to – robežšķērsošanas institūciju darba apjoms. Pie robežšķērsošanas jautājuma risināšanas darbs noris regulāri – arī 7. un 8. jūnijā Rīgā notikušās Latvijas un Krievijas SVK Transporta darba grupas sēdē puses meklēja efektīvākos risinājumus, lai jau tuvākajā laikā ievērojami saīsinātu Latvijas un Krievijas robežas šķērsošanai nepieciešamo ilgumu.
Šobrīd tiek strādāts pie tā, lai kravas automašīnas robežšķērsošanai varētu iepriekš pietiekt elektroniski, bet līdz jūlija beigām paredzēts izstrādāt konkrētus priekšlikumus, lai nodrošinātu paātrinātu kontroli kravu pārvadātājiem, kuri veic multimodālos pārvadājumus – savienojot autopārvadājumus ar jūras transporta izmantošanu. Savukārt kravu pārvadājumu pa dzelzceļu intensificēšanai abu valstu dzelzceļa administrācijas vienojās aktivizēt darbu pie elektroniskās priekšdeklarēšanās projekta realizēšanas.
Lai palielinātu robežšķērsošanas punktu caurlaidības spēju un veiktu ar to saistītās izmaiņas nacionālajos plānošanas dokumentos, šogad augustā ir jāveic kopīgs visu Latvijas un Krievijas robežpunktu monitorings. Vadoties pēc tā rezultātiem, septembrī būtu jāorganizē abu valstu kompetento iestāžu tikšanās, kas ļaus izstrādāt kopīgus juridiskos risinājumus.
Puses strādās arī pie četru joslu automaģistrāles attīstīšanas starp Rīgu un Maskavu. Tā veicinās tranzītu uz Latvijas lielākajām ostām – Rīgu, Ventspili un Liepāju. Ministri vienojās, ka abām valstīm turpmāk regulāri jāapmainās ar informāciju par ceļa posmu plānotajiem remontiem, kā arī jāizstrādā autoceļu no Maskavas uz Rīgas, Ventspils un Liepājas ostām attīstības plāni. Autoceļu Rīga – Maskava iecerēts rekonstruēt dažu tuvāko gadu laikā.