„Virzoties uz eiro ieviešanu Latvijā 2014. gadā, patēriņa cenu indeksa izmaiņas, sākot ar šā gada maiju, sāk ietekmēt inflācijas Māstrihtas kritēriju, kuru ir paredzēts novērtēt 2013. gada martā,” uzsver finanšu ministrs Andris Vilks.
Māstrihtas kritērijs inflācijai tiek mērīts kā gada vidējā inflācija1 jeb 12 mēnešu vidējā patēriņa cenu indeksa (šajā gadījumā no 2012. gada aprīļa līdz 2013. gada martam) attiecība pret iepriekšējo 12 mēnešu vidējo patēriņa cenu indeksu (no 2011. gada aprīļa līdz 2012. gada martam). Saskaņā ar Finanšu ministrijas prognozēm gada vidējā inflācija uz 2013. martu būs 2%, savukārt paredzams, ka Māstrihtas kritērijs būs 2,4%.
Šā gada maijā gada vidējā inflācija Latvijā ir 2,1%, savukārt Māstrihtas kritērija novērtējums – 2,8%. Uz šo brīdi Māstrihtas kritērijs ir izpildīts, tomēr ir jāņem vērā, ka tiek izmantota divu gadu vidējo patēriņa cenu indeksu attiecība, kuru šobrīd vēl ietekmē cenu kritums 2009. gada beigās. Līdz ar to gada vidējā inflācija Latvijā strauji pieaugs līdz šī gada beigām un pakāpeniski samazināsies tikai sākot ar 2012. gadu.
Patēriņa cenu līmenis 2011. gada maijā, salīdzinot ar 2011. gada aprīli, pieauga par 0,4%, patēriņa cenas precēm pieauga par 0,5%, bet pakalpojumiem – par 0,1%.
Galvenie faktori, kas ietekmēja cenu līmeņa pieaugumu maijā, bija cenu kāpums siltumenerģijas tarifiem, pārtikas produktiem un apģērbiem. Siltumenerģijas tarifi šajā periodā pieauga par 2,7%, ko ietekmēja gāzes cenu pieaugums, pārtikas produktu cenas pieauga vidēji par 1,1%, kā arī bija novērojams maija mēnesim raksturīgs sezonāls cenu pieaugums apģērbiem un apaviem – par 1,4 procentiem. Savukārt patēriņa cenas samazinājās degvielai par 0,7%, ko noteica naftas produktu cenu samazinājums pasaules biržās. Vidēji par 5 % lētāki kļuva arī kompensējamie medikamenti.
2011. gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, patēriņa cenas pieauga par 5%, precēm cenas pieauga par 6,7%, bet pakalpojumiem – par 0,4 procentiem. Straujākie cenu pieaugumi gada laikā bija novērojami degvielai – par 16,6% un pārtikai – par 11,3 procentiem.
Pēc straujā pieauguma 2010. gada otrajā pusē pasaulē sākušas stabilizēties pārtikas cenas, tādējādi samazinot spiedienu uz turpmāku pārtikas cenu kāpumu arī Latvijā. Pēc FAO2 sniegtās informācijas pērn pieaugušās pārtikas produktu cenas ir veicinājušas lielāku sējas platību izmantošanu, kas jau uzrāda pozitīvus rezultātus dienvidu puslodē. Tuvojoties ražas sezonai, līdzīga situācija gaidāma arī ziemeļu puslodē, tomēr straujš cenu kritums pārtikas precēm arī nav gaidāms. Pagājušajā gadā būtiski samazinājās pārtikas izejvielu krājumu apjomi, kurus šogad ir nepieciešams atjaunot. Tādējādi nav gaidāms liels piedāvājuma pieaugums, kas varētu strauji samazināt pārtikas izejvielu cenas. Tomēr ir jāņem vērā, ka lauksaimniecībā ražas apjomus būtiski ietekmē arī laika apstākļi, kuri tomēr nav prognozējami.