Uzņēmēju organizācijas aicina valdību domāt par apjomīgākiem taupības pasākumiem

Uzņēmēju organizācijas valdības izziņoto valsts tēriņu samazināšanu par 150 miljoniem eiro gadā vērtē kā nesamērīgi zemu un uzstāj uz apjomīgākiem taupības pasākumiem, aģentūru LETA informēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK).

Valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmē 12.maijā vienojās par plānu valsts tēriņu samazināšanai. Finanšu ministrijai jūnijā ir jāsagatavo priekšlikumi, lai samazinātu valsts tēriņus trīs gadus par vismaz 150 miljoniem eiro gadā.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda, ka šis plāns nav atbilstošs nedz pašreizējiem ģeopolitiskajiem, nedz ekonomiskajiem apstākļiem, jo tēriņu samazinājums 130-160 miljonu eiro apmērā jau tagad ik gadu notiek, pat bez jebkādām mērķtiecīgām darbībām. Tāpat 150 miljoni eiro nav pat 1% no 17,1 miljarda kopējā valsts izdevumu budžeta.

Uzņēmēju organizācijas uzskata, ka pašreizējos apstākļos taupības pasākumiem jābūt daudz nopietnākiem - samazināt nelietderīgus tēriņus vai atlikt neprioritārus pasākumus, ietaupot 850 miljonus eiro, kas veido 5% no kopējā valsts izdevumu budžeta, un novirzot tos pašreizējām prioritātēm - aizsardzībai, ģimenēm un citām.

Tikpat nepieņemami uzņēmēju organizāciju ieskatā ir atteikties no pragmatiskas tēriņu izvērtēšanas un valsts budžeta tēriņu samazināšanas, tā vietā aizņemoties un palielinot valsts parādu, kura apkalpošanai Latvija jau šogad maksās vairāk nekā 0,5 miljardus eiro.

LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs uzsver, ka 2023.gadā par valsts parāda procentu maksājumiem Latvija tērēja aptuveni 290 miljonus eiro. Šogad tie būs jau 555 miljoni eiro, bet nākamgad - 640 miljoni. Prognozēts, ka 2029.gadā šie maksājumi pieaugs līdz 830 miljoni eiro.

"Tā ir nauda, ko valsts tērēs nevis drošībai, infrastruktūras uzlabošanai, medmāsu vai policistu algām, bet parāda apkalpošanai procentu maksājumos. Mēs nevaram atļauties valsti grūst parādu jūgā," pauž Gorkšs.

Uzņēmēju organizācijas aicina sākt ar izdevumu revīzijām valsts aparātā. Tas ļautu izvairīties no lineāras samazināšanas un izvērtēt izdevumu lietderību un prioritātes funkciju nodrošināšanai.

Gorkšs norāda, ka ministrijās un valsts iestādēs gadiem nav izvērtēts taupības potenciāls. Valsts kontroles lietderības revīzijas norāda uz daudzu desmitu miljonu eiro nelietderīgu izlietojumu.

Tāpat Gorkšs uzsver, ka ir jāsāk ar izdevumu revīziju un valdības definētu taupības mērķi. Samazinot nelietderīgus tēriņus, atliekot neprioritārus projektus vai preču iegādi, var atrast naudu, ko novirzīt pašreizējām prioritātēm - aizsardzībai, izglītībai un demogrāfijai.

Jau ziņots, ka šā gada pavasarī vadošās uzņēmēju organizācijas - LDDK, LTRK un Finanšu nozares asociācija - un trīs parlamentārās frakcijas - ZZS, AS, NA - parakstīja memorandu par publiskā sektora izdevumu samazināšanu par vismaz 850 miljoniem eiro. No valdības partijām memorandu nav parakstījušas "Jaunā Vienotība" un "Progresīvie".

Pēdējo piecu gadu laikā valsts tēriņi ir auguši par 5,5 miljardiem - no 12,9 miljardiem eiro 2020.gadā līdz 18,4 miljardiem eiro 2024.gadā.