Ar atpakaļejošu spēku nepiemēros normu, kas radīja Kargina un Krasovicka sašutumu

Finanšu ministrijas (FM) rosinātā norma par ierobežojumiem valsts atbalstīto banku saistībām netiks piemērota ar atpakaļejošu spēku.

Kā vakar brīdināja bijušie bankas īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, pieņemot Kredītiestāžu likuma un pārejas noteikumu grozījumus, kā arī tos attiecinot uz AS "Parex banka", Latvijas valsts būtu vienpusēji atkāpusies no pērnā gada 10.novembrī parakstītā bankas pārņemšanas līguma. Tas ļautu Karginam un Krasovickim atgūt pirms gada valstij pārdotās akcijas.

Šodien Saeimas Budžeta un finanšu komisija sagatavoja iesniegšanai parlamentā grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz ierobežojumus no pakārtotajām saistībām, tostarp subordinētajām saistībām, izrietošu maksājumu izmaksai gadījumā, ja izmaksas veic banka, kas saņēmusi valsts atbalstu.

Komisija nolēma aicināt Saeimu grozījumus pieņemt steidzamības kārtā.

Grozījumi paredz, ka gadījumos, kad banka ir saņēmusi valsts atbalstu, subordinētos noguldījumus nevarēs nedz izņemt, nedz saņemt par tiem procentu maksājumus līdz brīdim, kamēr valsts atbalsta sniegšana bankai tiek pārtraukta.

Komisija šodien slēgtā sēdē neatbalstīja Finanšu ministrijas ierosinājumu piemērot minēto normu ar atpakaļejošu spēku - arī tām kredītiestādēm, kuras valsts atbalstu saņēmušas pirms attiecīgās Kredītiestāžu likuma normas spēkā stāšanās.

Kā žurnālistiem skaidroja komisijas priekšsēdētājs Guntis Bērziņš (JL), ja Finanšu ministrija uzskatīs, ka minētā likuma norma ir jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku, tā varēs atkārtoti iesniegt savus priekšlikumus likuma grozījumiem.

Lai arī komisijas sēde šodien bija slēgta un deputāti tika iepazīstināti ar klasificētu informāciju, Bērziņš žurnālistiem atklāja, ka deputāti nav tikuši iepazīstināti ar bankas nodošanas līgumu un dokumentos nav nekas tāds, kas ļautu bijušajiem "Parex bankas" akcionāriem banku atgūt.

Kā iepriekš rakstīja "Dienas Bizness", saskaņā ar "Parex bankas" 2008.gada pārskatu līdz valsts atbalsta sniegšanai novembrī bankas akcionāri un viņu ģimenes locekļi kopumā bija ieguldījuši 18 miljonus latu un 40,05 miljonus eiro (28 miljonus latu) jeb kopā ap 46 miljoniem latu.

Kapitāls piesaistīts ar sešu mēnešu Rigibid likmi plus 3% latiem - kopējā likme ap 12,7%, trīs mēnešu Euribor plus 4,55% eiro - patlaban kopējā likme ir ap 5,3% -, kā arī fiksētām likmēm - 11% un 12% gadā - eiro kredītiem.

Vēl 2007.gada beigās bankas akcionāri bija noguldījuši 42,3 miljonus latu ar vidējo likmi 17,6% gadā, bet par situāciju uz 2008.gada beigām datu nav.

Kargins un Krasovickis noliedz informāciju, ka viņi ik mēnesi no depozītiem saņemot virs 300 000 latu.