Aptauja: trešdaļai Latvijas ģimeņu mēneša beigās ir grūti "savilkt galus"
Iedzīvotāju vērtējums par savas mājsaimniecības finansēm 2024.gadā saglabājas negatīvs - 40% ģimeņu atzīst, ka viņu finansiālā situācija šogad ir pasliktinājusies, 38% palikusi nemainīga, kamēr 19% uzlabojusies, liecina Swedbank Finanšu institūta pētījums. Vislielāko spiedienu uz iedzīvotāju maciņiem rada ikmēneša tēriņi par pārtiku (negatīvas pārmaiņas piedzīvojuši 66% aptaujāto) un mājokli (62%), kam seko transporta izdevumi (50%).
Tāpat novērojams negatīvs vērtējums attiecībā uz ģimeņu spēju atļauties tēriņus atpūtai un izklaidei - 47% norāda, ka tā sarukusi. Savukārt 44% norāda, ka vairāk kļuvis neplānotu izdevumu, ar kuriem cilvēki nav rēķinājušies, tādējādi vēl vairāk veicinot dažādu finansiālo izaicinājumu apmēru.
Lai arī iedzīvotāji norāda, ka ir sajutuši inflācijas iegrožošanas efektu, jo vērtējums ir mazāk negatīvs, salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem gadiem, kad inflācija piedzīvoja savu uzvaras gājienu, tomēr trešdaļai (36%) ģimeņu ir palicis grūtāk mēneša beigās "savilkt galus", kā arī 40% nācies ķerties klāt saviem uzkrājumiem, tādējādi gada laikā samazinot to rezerves.
"Iedzīvotāju vērtējums, lai arī uzrāda atkopšanās tendences pēc pandēmijas gadiem, tomēr saglabājas izteikti negatīvs kopš šī pētījuma uzsākšanas 2013.gadā. Jūtams pastāvīgs Latvijas ģimeņu cīniņš ar dažādiem izaicinājumiem, kas, par spīti vidējo ienākumu pieaugumam, finanšu jomā neļauj justies pārliecinātiem un domāt par izaugsmi," norāda Evija Kropa, Swedbank Finanšu pratības jomas vadītāja.
Izteikti labāku gadu aizvadījuši gados jauni iedzīvotāji (18-34 gadi), kuri krietni biežāk nekā pārējās vecuma grupas atzīst, ka 2024.gadā izdevies savu finanšu situāciju uzlabot. Līdzīga aina novērojama arī iedzīvotājiem ar augstiem (virs 1100 eiro) un vidēji augstiem (800 līdz 1100 eiro), kuri atzīst - aizejošais gads no finanšu skatupunkta izdevies sekmīgāks. Tāpat dažādiem finansiālajiem izaicinājumiem vislabāk spējuši pielāgoties Rīgā un Vidzemē dzīvojošie, kuri savas mājsaimniecības naudas lietas vērtē pozitīvāk nekā pārējos reģionos dzīvojošie.
Iedzīvotāju tēriņi - apzinīgi piesardzīgi
Šogad nedaudz sašūpojusies iedzīvotāju pārliecība par savas darba vietas drošību, un tas ir negatīvākais vērtējums pēdējo četru gadu laikā. Arī ienākumu pieaugumu nebūt nav sajutis vairākums. Pozitīvas pārmaiņas izjutuši vien 25%, kamēr negatīvas - 38%. Tajā pat laikā jāatzīmē, ka tieši ienākumu pieaugumā ir lielākais pozitīvo vērtējumu apmērs, salīdzinājumā ar visu pārējo kritēriju vērtējumiem. Tātad, ja jāizdala joma, kurā pozitīvais sentiments ir vislielākais, tad tas ir par ienākumu pieaugumu.
Kopumā statistikas dati liecina, ka iedzīvotāju reālā darba alga "uz rokas" ir piedzīvojusi vērā ņemamu izrāvienu, pārspējot mājsaimniecību patēriņu. Arī mājsaimniecību kredītu un noguldījumu izmaiņu tendences norāda uz lielāku rezervju veidošanu - lai arī mājsaimniecībām izsniegto kredītu apmērs kopš pagājušā gada ir pieaudzis, iedzīvotāju uzkrājumi auguši spēcīgāk. Iedzīvotāju piesardzība tēriņos ir lielāka nekā to teorētiski atļauj ienākumu pieaugums.
Kā skaidro Evija Kropa, tam par iemeslu varētu būt pēdējos gados piedzīvotais straujais cenu kāpums, jo īpaši pārtikai, siltumenerģijai, elektroenerģijai un degvielai. "Tajā pat laikā statistikas dati arī rāda, ka 2024.gadā siltumenerģijas, elektroenerģijas un nedaudz arī degvielas cenas salīdzinājumā ar 2023.gadu ir samazinājušās. Šis kritums gan neatsver iepriekšējo gadu kāpumu, kā arī vairumam citu preču un pakalpojumu joprojām nākas novērot cenu pieaugumu, lai arī krietni mērenāku, taču joprojām pieaugumu. Tādējādi likumsakarīgi šķiet tas, ka, lai arī iedzīvotāji pelna vairāk, savos tēriņos tomēr ir apzinīgi piesardzīgi, vēl sarodot ar jaunajām preču un pakalpojumu cenām, kā arī nejūtot īstu pārliecību par to, ko nesīs nākotne. Tomēr, salīdzinot patērētāju noskaņojumu Latvijā un Eiropas Savienībā, redzams, ka nemaz tik pesimistiski neesam un kopumā kādu lielāku pirkumu veikšanai pamazām kļūstam atvērtāki un optimistiskāki. Tas ļauj domāt, ka iedzīvotāju stratēģija par naudas pieturēšanu lēnām samazinās, liekot naudu lietā un piepalīdzot Latvijas tautsaimniecības izaugsmei."
Prognozes par nākotni - optimisms jaucas ar bažām
Prognozējot izmaiņas savas mājsaimniecības finanšu situācijā nākamo 12 mēnešu laikā, 20% iedzīvotāju norādījuši, ka ir pārliecināti - tā uzlabosies, vēl 27%, ka saglabāsies nemainīga, bet 39% prognozē, ka situācija pasliktināsies. Ja salīdzinām ar skatījumu pirms gada, tad līdzīgi kā esošās situācijas novērtējumā, arī nākotnes skats palicis gandrīz nemainīgs ar nelielu pesimisma piedevu - pozitīvo pārmaiņu prognozes mazinājušās uz to rēķina, kas drīzāk sagaida, ka 2025.gads aizritēs bez ievērojamām svārstībām ģimenes finanšu ziņā. Tiem kam, šis gads nesis negatīvas pārmaiņas, arī nākamajā gadā lūkojas ar divtik lielu pesimismu nekā pārējie.
"Saeimas nupat pieņemtais valsts budžets 2025.gadam vairumam iedzīvotāju ļauj jauno gadu sagaidīt ar pozitīvu perspektīvu, proti, darbaspēka nodokļu izmaiņas darbinieku maciņos lielākoties atstās vairāk naudas, tiks indeksēta lielāka pensijas daļa, kā arī tiek dubultos pensionāru nepaliekamais minimums, sniedzot iespēju to dalīt starp darba algu un pašu pensiju. Arī jaunie vecāki varēs rēķināties ar lielāku pabalstu gadījumā, ja vecāku pabalsta saņemšanas laikā turpinās strādāt. Tajā pat laikā skumdina fakts par visu nodokļu maksātāju 1% iemaksu pārvirzīšanu no pensiju 2. līmeņa uz 1., tādējādi lāpot šodienas problēmas uz nākotnes uzkrājumu rēķina. Iedzīvotājiem, kuri rūpējas par savu finanšu veselību un seko līdzi pārmaiņu ietekmei, pilnīgi noteikti nerodas pārliecība par drošību un stabilitāti. Jāapzinās, ka šodienas politiķu lēmumi var būtiski ietekmēt iedzīvotāju labklājību vecumdienās un ietekmēt pensijas sistēmas spēju darboties ilgtermiņā," stāsta Evija Kropa.