Latvijā elektroenerģijas vidējā cena šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri pieauga par 9% - līdz 91,38 eiro par megavatstundu (MWh), AS "Latvenergo" jaunākajā Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma finanšu produktu speciāliste Inga Martinsone.
Tāpat arī Lietuvā elektroenerģijas cena palielinājās par 9% un bija 91,38 eiro par MWh, bet Igaunijā cena pieauga līdz 91,37 eiro par MWh.
Pagājušajā mēnesī elektroenerģijas zemākā stundas cena Baltijā bija -3 eiro par MWh, bet augstākā stundas cena bija 500,08 eiro par MWh.
Vienlaikus "Nord Pool" sistēmas cena turpināja iepriekšējā mēneša kustību augšup un pieauga par 21%, sasniedzot 23,94 eiro par MWh.
Martinsone norāda, ka Baltijas valstu elektroenerģijas cenu paaugstinājumu galvenokārt veicināja gada tumšā laika iestāšanās, kas ierasti nozīmē straujāku elektroenerģijas patēriņa pieaugumu, kas aizvadītajā mēnesī Baltijā palielinājās par 15% salīdzinājumā ar septembri. Tas noteica arī saules staciju izstrādes samazinājumu par 53%.
Turklāt papildus tam bija vērojams arī kopējais elektroenerģijas izstrādes samazinājums par 2% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.
Tāpat arī no 21. līdz 27.oktobrim ikgadējo apkopes darbu dēļ tika atslēgts Zviedrijas-Lietuvas starpvalstu savienojums "NordBalt" ar uzstādīto jaudu 700 megavati (MW), kas samazināja enerģijas plūsmas no Zviedrijas ceturtās zonas uz Baltiju par 22% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.
Savukārt "Nord Pool" sistēmas cenas kāpumu galvenokārt ietekmēja augstākas elektroenerģijas cenas oktobra pirmajā pusē, kad bija vērojama zemāka vēja staciju izstrāde, kā arī mazāks nokrišņu daudzums un zemāka ūdens pietece Ziemeļvalstīs.
Oktobrī kopējais patērētās elektroenerģijas apjoms Baltijā kāpa par 15% salīdzinājumā ar septembri, bet saglabājās līmenī, kas ir par 2% mazāks nekā aizvadītā gada oktobrī, sasniedzot 2235 gigavatstundas (GWh).
Latvijā elektroenerģijas patēriņš bija 559 GWh, kas ir samazinājums par 1% salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn. Lietuvā tika patērētas 1022 GWh elektroenerģijas, kas ir par 1% vairāk nekā 2023.gada oktobrī. Tikmēr Igaunijā elektroenerģijas pieprasījums samazinājās par 7% salīdzinājumā ar šo pašu periodu aizvadītajā gadā, veidojot 654 GWh.
Saražotās elektroenerģijas apjoms Baltijas valstīs bija 1202 GWh, kas ir samazinājums par 2% gan salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, gan oktobri 2023.gadā. Latvijā elektroenerģijas ražošana samazinājās par 25% salīdzinājumā ar septembri un veidoja 187 GWh. Lietuvā elektroenerģijas ģenerācija bija 612 GWh, kas ir pieaugums par 2%. Tikmēr Igaunijā tika saražotas 402 GWh jeb par 8% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī.
Baltijas elektroenerģijas patēriņa un ģenerācijas attiecība oktobrī bija 54%. Latvijā šis īpatsvars bija 34%, Lietuvā - 60%, savukārt Igaunijā tas bija 61%.
Martinsone norāda, ka oktobrī ūdens pietece Daugavā bija 164 kubikmetri sekundē jeb 27% zem iepriekšējā gada oktobra līmeņa, kā arī 37% zem daudzgadu vidējā rādītāja. Tas skaidrojams ar zemo nokrišņu daudzumu, kas pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem bija 54% zem mēneša normas, kā rezultātā šī gada oktobris kļuva par sausāko kopš 2015.gada oktobra, kurš savukārt bijis pats sausākais novērojumu vēsturē.
Oktobrī "Latvenergo" stacijās kopā tika saražotas 129 GWh elektroenerģijas. No tām 68 GWh tika izstrādātas hidroelektrostacijās, kas bija par 22% jeb par 12 GWh vairāk nekā iepriekšējā mēnesī.
Savukārt "Latvenergo" termoelektrostaciju izstrāde bija par 55% zemāka, salīdzinot ar septembri, jeb 61 GWh, ko noteica plānotie remontdarbi un tirgus pieprasījums.
Oktobrī nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakts "Nordic Futures" mainīja savu iepriekšējo mēnešu lejupvērstu kustību un pakāpās par 9% - līdz 43,01 eiro par MWh. Savukārt nākamā gada kontrakta cena pieauga par 2% un sasniedza 39,61 eiro par MWh.