Budžetu griezīs pēc "pilnas programmas" [papildināts]

Valdība šodien konceptuāli vienojusies darbā pie nākamā gada valsts budžeta virzīties uz starptautiskajiem aizdevējiem iepriekš solīto budžeta deficīta samazinājumu - 500 miljoniem latu.

Finanšu ministrs Einars Repše (JL) žurnālistiem sacīja, ka Finanšu ministrija sniegusi papildu priekšlikumus gan budžeta ieņēmumu palielināšanai, gan arī izdevumu samazinājumiem. Tomēr, kamēr šie priekšlikumi nav izdiskutēti valdībā un saskaņoti ar starptautiskajiem aizdevējiem, sabiedrībai tie netiks atklāti.

Pēc Repšes teiktā, jaunie priekšlikumi nodrošinās, ka nākamā gada budžeta izdevumi tiek samazināti par 320 miljoniem latu, bet ieņēmumi palielināti par 180 miljoniem latu.

Tagad ministrijas turpinās priekšlikumu izvērtēšanu, un šīs nedēļas laikā vajadzētu panākt konkrētas vienošanās.

Arī Dombrovskis sīkāk neskaidroja iespējamās izmaiņas, vien norādot, ka valdība nolēmusi "virzīties uz papildu pasākumiem". Valdības vadītājs arī ļoti cerot, ka tiks nodrošināta papildu budžeta deficīta samazināšana un nenāksies veikt pievienotās vērtības nodokļa un progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanas.

Pēc Dombrovska teiktā, jaunie budžeta samazinājumi sociālo jomu neskaršot.

Pēc gandrīz divu stundu ilgās valdības sēdes izvairīgi savos komentāros par šodien lemto bija arī citi ministri.

Tā, piemēram, labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) tā arī nesniedza skaidras atbildes, vai viņa pārstāvēto nozari varētu skart vēl lielāki izdevumu samazinājumi, vien uzsverot, ka šodien tika uzklausīti Finanšu ministrijas priekšlikumi un tie tikšot diskutēti valdībā.

Savukārt iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) uzsvēra, ka starp piedāvājumiem nav priekšlikumi vēl vairāk samazināt iekšlietu sistēmas finansējumu un ar pārliecību varot apgalvot, ka tādi arī turpmāk netikšot pieņemti.

Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) gan atzina, ka ir priekšlikumi daudz lielākai izdevumu samazināšanai, piemēram, ceļu uzturēšanai. Viens no priekšlikumiem esot vēl lielāks izdevumu ceļu uzturēšanai samazinājums par deviņiem miljoniem latu.

LETA jau ziņoja, ka darbā pie nākamā gada valsts budžeta valdībai, visticamāk, nāksies domāt par vēl lielāku izdevumu samazinājumu un ienākumu palielināšanu, jau pagājušajā nedēļā žurnālistiem atzina Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL).

Kā toreiz uzsvēra valdības vadītājs, svarīgi ir izvērtēt izdevumu samazinājumu ietekmi uz tālāko ekonomikas attīstību. Latvija arī ar atbildību attiecas pret tām saistībām, kuras ir uzņēmusies.

Nākamā gada valsts budžetu Saeimā plānots iesniegt 28.oktobrī.

Ekonomika

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,5%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, tostarp trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Svarīgākais