FM: Latvijai par valsts parādu procentu izdevumos būs jāmaksā 600 000 000 eiro gadā
Zemākas izaugsmes un zemāku budžeta ieņēmumu prognozes rada risku budžeta deficītam 2025.gadā pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) robežu, informē Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.
Viņš norāda, ka 2025.gada deficīts ir plānots 2,9% no IKP apmērā, bet, ierēķinot fiskālos riskus, tas sasniegs 3% no IKP. Šie rādītāji ir aprēķināti saskaņā ar šī gada jūnijā aktualizētajām makroekonomiskajām prognozēm. Pašlaik prognozes liecina par zemāku izaugsmi un attiecīgi zemākiem ieņēmumiem budžetā. Līdz ar to Sakss uzsver, ka pastāv risks, ka deficīts 2025.gadā var jau ar pašreizējo budžeta priekšlikumu pārsniegt 3% robežu.
Vienlaikus Sakss atzīst, ka spiediens no sabiedrības puses ir par vēl lielākiem izdevumiem, un to, ka būtu nepieciešams pārliecināt Eiropas Komisiju, lai tā atļauj lielāku deficītu, piemēram, piekrīt, ka Latvija var palielināt deficītu, līdz 3,2%, vai 3,4% no IKP.
Sakss skaidro, ka šāds uzskats balstās pieņēmumā, ka augsts deficīts pats par sevi nav tik bīstams un problēma ir tikai Eiropas Savienības (ES) noteikumos, kas to nepieļauj.
"Patiesībā jautājums nav tikai par ES institūciju pārliecināšanu un potenciālajām sekām, ja apzināti pārkāpjam ES noteikumus. Jautājums ir par mūsu izvēli un šīs izvēles cenu," pauž Sakss.
Tiek prognozēts, ka jau ar esošo deficītu Latvija procentu izdevumos par valsts parādu maksās ap 600 miljoniem eiro gadā, informē Sakss. Viņš skaidro, ka šādi izdevumi ir radušies, ievērojot visus ES noteikumus, bet veidojot budžetu ar maksimāli pieļaujamo deficītu.
Sakss skaidro, ka Igaunijas, Zviedrijas, Dānijas politika ir bijusi uzturēt zemāku deficītu, nekā ES noteikumi to ļauj, rezultātā, ja Latvijas parāds būtu šo valstu līmenī, attiecīgi par procentiem Latvijai būtu jāmaksā 200-300 miljoni eiro mazāk un šo naudu varētu novirzīt pašu vajadzībām.
Pārfinansējot valsts parādu, jaunie procentu izdevumi ir atkarīgi no valsts kredītreitinga - jo augstāks kredītreitings, jo zemāki procentu maksājumi - un otrādi, norāda Sakss, skaidrojot, ka Latvijas pašreizējo augsto kredītreitingu uztur līdz šim ievērotā fiskālā disciplīna.
Sakss atgādina, ka kredītreitingu aģentūra "Moodys" pēdējā ziņojumā par Latviju teikusi - "negatīvs spiediens varētu balstīties uz Latvijas reitingiem, ja ekonomikas noturība vājināsies lēnākas izaugsmes rezultātā. Ja ģeopolitiskās vides izmaiņas un Krievijas un Ukrainas militārā konflikta negatīvās ietekmes uz ekonomiku izraisītu būtisku un ilgstošu Latvijas parādu sloga pieaugumu un parādu panesamības rādītāju pasliktināšanos, tas varētu radīt negatīvu spiedienu uz A3 reitingu. Turklāt būtisks iespējamo saistību pieaugums būtu kredīta negatīvs".
Savukārt kredītreitingu aģentūra "Fitch" pēdējā ziņojumā par Latviju norāda uz faktoriem, kas atsevišķi vai kopā var izraisīt negatīvu vērtējuma darbību/pazemināšanu - brīvāka fiskālā nostāja, piemēram, ilgstoša spiediena uz izdevumiem un/vai vājāka IKP pieauguma dēļ, kas izraisa ievērojamu vispārējās valdības parāda/IKP pieauguma tendenci. Tāpat "Fitch" ziņojumā minēti arī strukturālie faktori - ģeopolitisko risku pasliktināšanās, kas negatīvi ietekmē ekonomikas izaugsmi un valsts un ārējās finanses.
Kredītritingu aģentūra "S&P" ziņojumā par Latviju norādījusi, ka varētu pazemināt reitingus, ja Krievijas-Ukrainas kara sekas izrādītos būtiskākas, nekā "S&P" šobrīd sagaida, vai ja karš saasinātos, vairāk ietekmējot Latvijas valsts finanses un ekonomisko izaugsmi, vienlaikus palielinot drošības riskus.
Pēc Saksa teiktā, šie piemēri rāda, ka ne jau Latvijas labā vai sliktā uzvedība ir pamats tam vai citam reitingam, bet fakti, kas izpaužas deficīta un parāda rādītājos. Sakss norāda, ka reitingu aģentūrām nav būtiski, vai parāds aug objektīvu iemeslu dēļ vai politisku lēmumu rezultātā. Reitingu aģentūru uzdevums ir sniegt informāciju potenciālajiem investoriem, cik droši ir ieguldīt naudu Latvijā.
Trauksmainas ģeopolitiskās situācijas un vājas izaugsmes laikā atbildīga fiskālā politika ir kā glābšanas riņķis, kas uztur esošo reitingu, uzsver Sakss.
"Atņemot šo glābšanas riņķi, mēs riskējam ar Latvijas kredītreitinga samazinājumu. Būtu diezgan vieglprātīgi nosegt kādu vajadzību, piemēram ar 100 miljoniem eiro un par to maksāt vēl katru gadu ar papildu 100 miljoniem eiro par procentu maksājumiem. Papildu izdevumi uz valsts parāda rēķina var dārgi maksāt," pauž Sakss.