Latvijas iedzīvotāji veikalos dienā tērē par 3,5 miljoniem latu mazāk

Pat neraugoties uz skaļi izziņotām cenu samazināšanas akcijām veikalos, pircēji arvien retāk atver patukšos maciņus un rūpīgāk pārdomā pirkumus. Neatkarīgās aptaujātie eksperti atzīst, rudenī veikalniekus gaida vēl grūtāki laiki.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada augustā, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums krities par 30,3 procentiem. Pērn augustā kopējais veikalu ieņēmums bija 349 miljoni latu, bet šogad, neskaitot auto degvielu, – 241,3 miljoni latu. Tātad pērn vienā augusta dienā veikalos tika iegādātas preces vidēji par 11,3 miljoniem latu, šogad – par 7,8 miljoniem latu, tas ir, par 3,5 miljoniem latu mazāk.

Centrālā statistikas pārvalde secinājusi, ka joprojām lielāks apjoma samazinājums bijis nepārtikas preču grupā. Tajā apgrozījums augustā, salīdzinot ar pagājušā gada tādu pašu laika posmu, samazinājies par 33,6 procentiem. Pārtikas preču tirdzniecības uzņēmumos tas sarucis par 23,2 procentiem. Arī salīdzinot ar jūliju, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums ir samazinājies.

DnB NORD bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, komentējot grāmatu tirdzniecības apjoma pieaugumu par 7,1%, atzina, ka samazinātās PVN likmes atjaunošana šai nozarei ir palīdzējusi, taču tikai nedaudz, jo apgrozījums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu joprojām ir dziļos mīnusos, proti, mīnus 36,1 procents. "Acīmredzot PVN paaugstināšanai tomēr nav bijusi izšķiroša ietekme. Arī ar samazinātu likmi apgrozījuma kritums ir ļoti līdzīgs kopējam nepārtikas preču apgrozījuma kritumam, un to acīmredzot nosaka tie paši faktori – sarūkoši ienākumi un vēlme vairāk uzkrāt," sacīja P. Strautiņš.

Augustā par 8% pieaudzis specializēto pārtikas, dzērienu un tabakas veikalu apgrozījums. "Tā kā šajās vietās mēdz tirgot smalkas lietas, acīmredzot daļai sabiedrības ir sajūta, ka atkal var atļauties kādu luksusu. Tāda pati sajūta rodas, vakaros pastaigājot pa Vecrīgu un ieskatoties restorānos, taču tas var būt subjektīvi," savos novērojumos dalījās P. Strautiņš

Mazumtirdzniecības apgrozījuma kritumu par 25 procentiem ir piedzīvojis arī tirdzniecības centrs Olympia. Šis centrs jaunajiem apstākļiem cenšas piemēroties, mainot nosaukumu un liekot akcentu uz izpārdošanām. Olympia turpmāk sauksies Olimpia, bet veikalos ir iekārtotas speciālas patīkamo cenu zonas, kurās izstrādājumus varēs iegādāties par atlaižu cenām. Olympia veiktā aptauja liecina, ka 65 procenti respondentu par svarīgāko iemeslu, lai apmeklētu konkrētu veikalu, nosauca izdevīgas cenas. Aptuveni trešdaļa aptaujāto uz veikalu dodas tad, kad zina, ka tajā ir izpārdošana.

Igaunijas kompānijai Kaubamaja Group piederīgo veikalu Selver tīkla īpašnieks A-Selver AS paziņojis, ka plāno slēgt sešus Selver veikalus Latvijā. Šāds lēmums tika pieņemts, jo Selver veikalu ekonomiskie rādītāji Latvijā ir sliktāki, nekā tika prognozēts.

"Lēmums ir smags, taču, izvērtējot pašreizējo situāciju, tas ir neizbēgams," sacīja A-Selver AS valdes priekšsēdētājs Andress Jervings. "Selver nolēma paplašināt savu veikalu tīklu Latvijā laikā, kad neviens nespēja paredzēt krīzes radīto seku nopietnību. Mēs esam ņēmuši vērā riska faktorus, taču, tēlaini izsakoties, nav iespējams pretoties nepārvaramai varai." Arī A-Selver AS izpilddirektore Īvi Sāre uzskata, ka Latvijā Selver veikali tika atvērti ļoti nepiemērotā laikā. "Ja mēs būtu atvēruši veikalus pirms gada vai diviem, mēs būtu varējuši veiksmīgāk iekļauties Latvijas tirgū un piesaistīt pastāvīgus klientus, taču pašreizējās tirgus situācijas apstākļos šo mērķi sasniegt ir neiespējami. Ekonomiskā situācija Latvijā ir ļoti nestabila un pašreiz nav piemērota tirdzniecībai. Šis lēmums nenozīmē to, ka mēs pavisam pārtrauksim darbību Latvijas tirgū," teica Ī. Sāre.

Pirmo veikalu Latvijā Selver atvēra Ogrē 2008. gada decembrī. Kaubamaja AS valdes priekšsēdētājs Rauls Pūseps gan izteicās, ka, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, uzņēmums noteikti turpinās paplašināties arī ārpus Igaunijas.

Ekonomika

No 4.novembra līdz 4.decembrim lauksaimnieki, kooperatīvi un zinātniskās institūcijas varēs pieteikties 79,748 miljonu eiro atbalstam vairākos pasākumos saimniecību vai uzņēmumu izaugsmes veicināšanai, energoefektivitātes palielināšanai, biodrošības pasākumu ieviešanai un citām aktivitātēm, liecina Lauku atbalsta dienesta (LAD) publiskotā informācija.

Svarīgākais