Finanšu iestāžu nodrošinātajam fondēto pensiju shēmu ienesīgumam būtu bijis jābūt daudz izdevīgākam, šādu vērtējumu trešdien intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Politiķe aizstāvēja valdības ieceri daļu no pensiju otrā līmeņa pārnest uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju pirmo līmeni, piebilstot, ka šādas izmaiņas būs terminēts risinājums.
Siliņa uzstāja, ka valsts pirmajā pensiju līmenī spējusi nodrošināt labāku pensiju ienesīgumu, bet finanšu iestādēm otrajā pensiju līmenī derētu sasniegt labākus rezultātus. "Tam būtu bijis jābūt daudz izdevīgākam," sprieda politiķe.
Pretestību iecerētajām izmaiņām Siliņa skaidroja ar kredītiestāžu iestāšanos par savu peļņu un interesēm. Viņi tā vietā piedāvāja celt pievienotās vērtības nodokļa likmi, piebilda premjere.
Ministru prezidentes skatījumā, kopumā topošais nākamā gada budžets esot sabalansēts, bet papildu tēriņu uzņemšanās būtu izaicinoša.
Politiķe solīja, ka valdība turpinās darbu pie taupības pasākumiem ar mērķi nākamajā gadā panākt tēriņu samazinājumu par 5%.
Kā ziņots, valdība 8.oktobrī atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) sagatavotos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju otrā līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju pirmo līmeni.
Šādas pārmaiņas plaši kritizētas gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju, tostarp banku, starpā.
LM anotācijā skaidro, ka tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu un, iespējams, sekmēs nākotnes vecuma pensiju apmēru kopumā. Ministrijā norāda, ka ienākumus vecumdienās veido vecuma pensija, kas sastāv gan no pensiju pirmajā līmenī, gan pensiju otrajā līmenī uzkrātā pensijas kapitāla. Ņemot vērā, ka, ieviešot valsts fondēto pensiju shēmu (VFPS), iemaksu likme VFPS tika pārdalīta no pensiju pirmā līmeņa likmes, to attiecīgi samazinot, nevis ieviešot papildu likmi, fondētā pensijas daļa ir nozīmīga vecuma pensijai.
Situācijās, kad notiek būtiskas svārstības finanšu tirgos, pensiju otrajā līmenī uzkrātā kapitāla vērtība krītas, bet kapitāla tirgus atkopšanās notiek diezgan lēni, piebilst ministrijā.
Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka cilvēkiem ir īpaši svarīgi, lai viņu uzkrātais pensijas kapitāls nesamazinātos, lai ienākumi, aizejot pensijā, būtu pēc iespējas lielāki. 2023.gadā 18 418 VFPS dalībnieki pārtrauca dalību pensiju otrajā līmenī saistībā ar valsts vecuma pensijas pieprasīšanu. Šo personu vidējais dalības ilgums VFPS bija 17,3 gadi un dalības laikā vidēji uz vienu dalībnieku iemaksāti 5156,27 eiro, uzkrātajam pensijas kapitālam veidojot vidēji 5360,75 eiro. Tādējādi visā VFPS dalības laikā pensijas kapitāls palielinājies par 4%.
Gan inflācija, gan svārstības finanšu tirgos būtiski ietekmējušas pensiju plānu ienesīgumu, turklāt ne tikai riskantākos ieguldījumus akciju tirgos, bet arī konservatīvos ieguldījumus obligācijās, skaidro LM. Tas LM ļauj secināt, ka pensiju plānu ienesīgums ir neliels.
Pārvirzot atpakaļ vienu procentpunktu pensiju pirmajam līmenim, attiecīgi būs mazākas turpmākās pensiju iemaksas pensiju otrajā līmenī, bet lielākas pirmajā līmenī, līdz ar ko palielināsies pensijas kapitāls pensiju pirmajā līmenī jeb valsts nefondētajā pensiju shēmā, tajā ieguldot par vienu procentpunktu vairāk jeb 15% līdzšinējo 14% vietā. LM uzsver, ka pensijas kapitāls pensiju pirmajā līmenī tiek aktualizēts atbilstoši likumam "Par valsts pensijām". Ja apdrošināšanas iemaksu algas indekss ir mazāks par "1", pensijas kapitāls atšķirībā no pensiju otrā līmeņa nekad netiek samazināts.