Latvija turpinās esošo sliežu rekonstrukciju "Rail Baltica" koridorā

© Nra arhīvs

Ar valdības atbalstu piešķirtajiem 23,5 miljoniem latu valsts budžeta finansējumu Latvija šogad turpinās "Rail Baltica" koridora esošo sliežu rekonstrukciju. To plānots pabeigt līdz 2015. gada beigām.

Šāds lēmums pieņemts Ministru kabinetam izskatot Satiksmes ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu „Par esošā sliežu ceļa rekonstrukcijas „Rail Baltica” maršrutā projekta īstenošanu”.

Valdības sēdes protokollēmums paredz, ka šogad "Rail Baltica" esošo sliežu rekonstrukcijas projektam no valsts budžeta programmas 80.00.00 „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” jāpārdala aptuveni septiņi miljoni latu. Savukārt Finanšu ministrijai valsts budžeta ilgtermiņa saistībās no 2012. gada līdz 2015. gadam ik gadu jāparedz līdzekļi 4,11 miljoni latu apmērā (kopumā 16 456 010 latu). Pievienotās vērtības nodoklis un iespējamais būvdarbu izmaksu pieaugums jāsedz VAS „Latvijas dzelzceļš” (LDz).

Kopējās "Rail Baltica" esošo sliežu rekonstrukcijas projekta attiecināmās izmaksas būs 30,6 miljoni latu, no kurām 76,85% jeb 23,5 miljoni latu plānots segt no valsts budžeta, savukārt 23,15% jeb aptuveni 7 miljoni latu veido Eiropas Savienības līdzfinansējums no Eiropas transporta tīkla (TEN-T) programmas.

Iepriekš "Rail Baltica" esošo sliežu rekonstrukcijas projekta kopējās izmaksas bija paredzētas 67,8 miljonu latu apmērā, no kurām 23,15% bija plānots TEN-T finansējums, 46,85% - valsts budžeta līdzekļi, savukārt atlikušos 30% paredzēja segt LDz. 2009. gadā, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai Latvijā, un ņemot vērā to, ka LDz bija jānodrošina pilns līdzfinansējums citu ES fondu projektu īstenošanai, projekta saņēmējs LDz iesniedza Eiropas Komisijā (EK) lūgumu iesaldēt projekta īstenošanu uz diviem gadiem, lai to atsāktu pēc 2011.gada EK akceptēja projekta īstenošanas atlikšanu līdz 2011.gada 31.decembrim.

EK arī ierosinājusi samazināt projekta apjomu un kopējās izmaksas, tādēļ LDz izstrādājis jaunu projektu. Arī šī samazinātā apjoma projekta ietvaros tiks sasniegts galvenais projekta mērķis – nodrošināta pasažieru vilcienu satiksme ar 120 km/h lielu ātrumu un kravas vilcienu satiksme ar 80 km/h lielu ātrumu.

Arī laikā, kad projekts bija „iesaldēts”, LDz ir veicis darbus (pašu finansētus) "Rail Baltica" koridorā, īpaši posmos Jelgava – Rīga – Sigulda, kas ir daļa no "Rail Baltica "koridora (piemēram, remontētas un nomainītas sliedes; nomainīts 521 gulsnis;

24 pārmiju pārvedu nomaiņa; remontēta 1 pārbrauktuve un Jelgavā veikts dzelzceļa tilta pār Lielupi kapitālais remonts).

Ekonomika

Vai “airBaltic” pērk lidmašīnas, lai tās izīrētu citiem? Šāds jautājums sociālajos tīklos sastopams bieži, kopš nacionālā aviokompānija paziņoja, ka no nākamā gada papildu lidmašīnas tiks izīrētas aviācijas gigantam “Lufthansa Group”. Par to, ko šis darījums nozīmē lidsabiedrībai un iedzīvotājiem, plašāk vēsta TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.