Premjera Valda Dombrovska (JL) rosinātās izmaiņas kreditēšanas sistēmā neveicinātu kreditēšanu, lai arī pašlaik no bankām tiek sagaidīta tieši naudas iepludināšana ekonomikā, šādu viedokli Latvijas Radio pauda "Nordea" bankas Latvijas filiāles vadītājs Valdis Siksnis.
Siksnis uzsvēra, ka izmaiņas nedrīkst tikt ieviestas ar atpakaļejošo datumu, pretējā gadījumā ir sagaidāmas starptautiskas tiesvedības, kurās Latvija zaudētu. Turklāt šāds solis būšot negatīvs signāls investoriem, kuri redzētu, ka Latvija ir valsts, kur "spēles gaitā tiek mainīti noteikumi".
Bankas pārstāvis sacīja, ka viņš izprotot valsts raizes par kredītņēmēju stāvokli, tomēr piedāvāto risinājumu kategoriski neatbalsta. Siksnis uzskata, ka bankām ir spēcīgi argumenti pret šo iniciatīvu, tāpēc valstsvīrus izdosies pārliecināt un likumu izmaiņas netiks pieņemtas.
Siksnis domā, ka jau pašlaik bankas aktīvi nākot pretim kredītņēmējiem. Taujāts, cik daudz cilvēkus banka jau ir izlikusi no mājām, baņķieris stāstīja, ka līdz šim "Nordea" esot pārņēmuši tikai dažus desmitus īpašumu, starp kuriem neesot tādu, kuri kreditoriem būtu vienīgais īpašums un viņiem būtu jāpamet miteklis.
Kā ziņots, ņemot vērā situāciju finanšu tirgū un pieaugošās kredītņēmēju problēmas, premjers ir uzdevis Valsts kancelejas Juridiskajam departamentam steidzami sagatavot grozījumus Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos, lai ieviest sistēmu, kurā ķīla ir vienīgais garants vienīgā mājokļa hipotekārajiem kredītiem.
Kā aģentūru LETA informēja valdības vadītāja preses sekretāre Līga Krapāne, premjers vēlas, lai grozījumi normatīvos paredzētu, ka kredītņēmēja-fiziskas personas atbildība pret kredīta devēju saistībā ar vienīgā mājokļa iegādi būtu aprobežota ar ķīlas vērtību, bet pēc ķīlas realizācijas nebūtu iespējama piedziņas vēršana uz pārējo kredīta ņēmējam piederošo mantu, kā arī nebūtu iespējams pieprasīt galvotājiem veikt maksājumus atlikušās aizdevuma summas apmērā, kas palikusi pēc ķīlas realizācijas.
Papildus valdības vadītājs lūdzis izvērtēt iespēju paredzēt, ka kredīta ņēmēju un tā ģimenes locekļus nav iespējams izlikt no vienīgā mājokļa, ja nav panākta vienošanās par ģimenes pāreju uz citu dzīvojamo platību, tostarp premjers vēlētos, lai bankām tiktu noteikts pienākums piedāvāt šādu mazāku platību no savā pārziņā esošajām dzīvojamām platībām.
Gatavojot šādus grozījumus, Dombrovskis lūdzis apkopot informāciju par kredītņēmēju juridiskajām saistībām pret kredīta devējiem un kredītņēmēju aizsardzības mehānismu Zviedrijā.
Dombrovskis sagaida, ka viņa rosinātās izmaiņas kreditēšanas sistēmā novedīs pie tā, ka bankas rūpīgāk izvērtēs kredītu piešķiršanu un, Latvijas ekonomikai atveseļojoties, būs mazāks risks izveidoties jaunam nekustamā īpašuma tirgus burbulim. Taujāts, vai iecerētās izmaiņas varētu tikt ieviestas ar atpakaļejošu datumu, premjers mierināja, ka valsts nenodarbosies ar juridisku patvaļu.
Tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP) uzsvēra, ka šāds ierosinājums noteikti ir atbalstāms, jo, pēc viņa domām, atbildība šajā procesā solidāri būtu jādala abām pusēm - gan kredīta ņēmējam, gan devējam.
"Lai gan tas vēl ir juridiski jāizvērtē, priekšlikums ir pareizs un korekts," teica Segliņš. "Tiesa, jau tagad var prognozēt asu reakciju no banku puses, kas sev vēlētos iespēju gan atņemt īpašumus, gan vienlaicīgi turpināt saņemt procentus."
Jau ziņots, ka apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) Saeimas frakcija, tiekoties ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieku Jāni Brazovski, pauda bažas, ka hipotekāro kredītņēmēju saistību neizbeigšana līdz ar ķīlas atdošanu bankai patlaban rada milzīgu spriedzi kredītņēmēju vidū un liek viņiem aiziet pelēkajā ekonomikā. Līdz ar to šī problēma būtu jārisina.
Brazovskis atbildēja, ka ķīlu kā vienīgo kredīta garantu varētu iestrādāt likumdošanā nākotnē, taču to nekādā gadījumā nevar attiecināt uz jau izsniegtajiem kredītiem, jo vismaz privātpersonu segmentā bankas ir vadījušās pamatā no aizņēmēja naudas plūsmas, nevis no ķīlas vērtības.
Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons pēc tam atzina, ka teorētiski nākotnē ir iespējams ieviest sistēmu, kurā ķīla ir vienīgais garants hipotekārajiem kredītam, protams, neattiecinot to uz jau izsniegtajiem kredītiem.
Pēc viņa teiktā, kā paraugu šādas sistēmas izveidošanai varētu izmantot ASV hipotekārās kreditēšanas sistēmu, kura diemžēl sabruka tieši tādēļ, ka kredītņēmēji, pasliktinoties maksātspējai, aktīvi izmantoja iespēju atbrīvoties no kredītsaistībām, atdodot ķīlu. Tādējādi tika izraisīts ķīlu vērtības straujš kritums, kas noveda pie milzīgiem banku zaudējumiem un hipotekārās kreditēšanas sistēmas sabrukuma, skaidroja Tverijons.
Vēlāk gan Tverijons Dombrovska ierosinājumu par nosacījumiem kredītņēmēju atbalstam nosauca par populistisku un var ietekmēt turpmāko banku kreditēšanas politiku.
Tverijons atzina, ka tiks veikti aprēķini par zaudējumiem, ko šāda norma varētu radīt banku sektoram gan tīri finansiālā izteiksmē, gan saistībā ar turpmāko kreditēšanas politiku.
Pēc Tverijona teiktā, nav pieņemama situācija, ka pie pirmajām ekonomiskajām grūtībām valdība gatavojas pieņemt lēmumus, kas stājas spēkā ar atpakaļ ejošu datumu jau saistībā ar noslēgtiem līgumiem. Šādā situācijā nevarētu būt pārliecības, ka arī turpmāk nākotnē atkal netiks pieņemti līdzīgi lēmumi ar atpakaļ ejošiem datumiem.
Tverijons atgādināja, ka bankas jau tagad nes savu līdzatbildību, veidojot nepieciešamos uzkrājumus, kā arī astoņus mēnešos strādājot ar 455 miljonu latu zaudējumiem. Tverijons apgalvoja, ka bankas jau tagad nākot pretī kredītņēmējiem, piemēram, pārstrukturizējot iepriekš ņemtos kredītus.