Spiediens, kas izpaužas kā prasība pret valdību samazināt algas nodokļu apmēru, arvien pieaug. Tikmēr valdošās partijas piedāvā vien tikai nelielas, kosmētiskas izmaiņas uzņēmumu nodokļu sistēmā.
Darba devēju konfederācijas vadītājs Enns Veskimage piekrīt, ka Igaunijā algas nodoklis ir pārāk augsts un diskriminē dažas nozares.
Tā, piemēram, darbaspēka izmaksas drošības pakalpojumu sektora sasniedz 63% no kopējiem izdevumiem, veselības aprūpē, tas ir, 49%, bet juridisko konsultāciju nozarē – 43%.
«Mūsu biznesā pakalpojumu cenas divu gadu laikā ir samazinājušās par 40%, bet algu izmaksas tikai par 10%,» norāda apsardzes firmas K Group Turvateenused vadītājs Margus Laasi.
Arī Informāciju tehnoloģiju (IT) speciālists un uzņēmējs Jaans Pillesaars uzskata, ka pašreizējā Igaunijas nodokļu sistēma atbalsta rūpniecību un tirdzniecību, taču atstāj novārtā IT sektoru, kurā tradicionāli ir ļoti augstas algas. «Šodien mēs valstij maksājam nodokļos gandrīz pusi no naudas, kuru mēs saņemam no mūsu klientiem,» teic Pillesaars.
Jānorāda, ka Igaunijā sociālā nodokļa apmērs, ko sedz darba devējs, sasniedz 33%, bet bezdarba apdrošināšanas maksājums ir 1,4%.