Trešdiena, 17.aprīlis

redeem Rūdis, Rūdolfs, Viviāna

arrow_right_alt Ekonomika

Latvijas "Swedbank" vadītājs: Politikas veidotājiem patīk pasniegt "svētku dāvanas uz uzņēmēju rēķina"

© f64.lv, Mārtiņš Zilgalvis

Politiķu lēmumiem jābūt jēgpilniem un tautsaimniecības attīstības ilgtermiņa interesēs, aģentūrai LETA pauda Latvijas "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

Viņš norādīja, ka 2023.gads bija notikumiem bagāts.

"Lai arī ir daudz veiksmīgu projektu un sasniegumu, diemžēl jāsāk ar notikumu, kas manā vērtējumā ir bijis viens no nesaprotamākajiem risinājumiem un ne tikai banku sektoram, bet finanšu jomai Latvijā kopumā - izmaiņām Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Gan procesa, gan rezultātā ziņā," sacīja Mencis.

Viņš norādīja, ka it kā ar cēliem mērķiem sāktā iniciatīva palīdzēt hipotekāro kredītu ņēmējiem, kuriem ir mazāki ienākumi un varētu būt lielāki izaicinājumi samaksāt ikmēneša maksājumus pieaugošo EURIBOR likmju dēļ, ir panākts pretējais - radītas ļoti diskutablas likuma izmaiņas, uz ko norāda arī Eiropas Centrālā banka.

"Ir iedots plašs atbalsts faktiski visiem kredītņēmējiem, taču to klientu vajadzības, kuriem esošajā situācijā tiešām būtu nepieciešams papildu atbalsts tiem instrumentiem, kuri jau ir komercbanku rīcībā - un tādi mērķēti risinājumi banku diskusijās ar politikas veidotājiem figurēja - palikušas novārtā," pauda Mencis.

Pēc viņam teiktā, šīm likuma izmaiņām būs ietekme uz kopējo uzņēmējdarbības vidi Latvijā, jo tas rada precedentu, ka valsts jebkurā brīdī var iejaukties iepriekš noslēgtos līgumos, lai mainītu to nosacījumus, pat ja neviena no līguma slēdzēja pusēm to nav lūgusi. Tostarp Mencis atzīmēja, ka arī lielākās uzņēmēju organizācijas iebilda un aicināja Valsts prezidentu izmaiņas likumā neizsludināt.

"Nav bijis viegli paskaidrot ārvalstu investoriem un kolēģiem, ar kādu pavadošo retoriku šī likuma sagatavošanas procesā darbojās politikas veidotāji, kuriem patīk pasniegt "svētku dāvanas uz uzņēmēju rēķina". Diemžēl notikušais liek bažīties, ka zaudējam savu konkurētspēju, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm," teica Mencis.

Vienlaikus viņš minēja, ka iepriecina kredītņēmēju maksātspēja, kas šajos mainīgajos laikos ir saglabājusies ļoti noturīga. Tas apliecina, ka daudzu gadu garumā realizētā atbildīgā finansēšanas politika bijusi pareiza, jo tikai neliels skaits klientu ir nonācis finanšu grūtības, kas prasa saistību restrukturizāciju. "Tātad riska modeļi, izvērtējot klientu maksātspēju pirms kredītu izsniegšanas, ir izrādījušies pareizi," sacīja Mencis.

Pēc viņa paustā, lai arī inflācija ir darījusi savu, situācija valsts ekonomikā ir bijusi noturīga, piemēram, nodarbinātības ziņā Latvija ir sasniegusi vienus no pēdējo gadu labākajiem rādītājiem. Vidējais algu pieaugums valstī ir bijis pietiekami liels, lai daļēji palīdzētu kompensēt augstās inflācijas atstātos "robus" pirktspējā.

"Man ir klusa cerība, ka šis ir bijis laiks, kas licis aizvien lielākai daļai sabiedrības padomāt gan par savu finansiālo neatkarību, gan par uzkrājumu noderību," teica Latvijas "Swedbank" vadītājs, vienlaikus piebilstot, ka apzinās, ka jauni paradumi veidojas pamazām. Tāpat, par spīti ekonomiskajiem izaicinājumiem, šis gads ir parādījis, ka klienti apzinās nepieciešamību ilgtermiņa uzkrājumu veidošanai - gan pensiju uzkrājumos, gan ieguldījumos.

"Šī tēma - finanšu pratība un finanšu veselība - bija, ir un būs arī viena no tēmām, par ko aktīvi turpināsim izglītot visu sabiedrību. Ir vērts ieguldīt labākā nākotnē, apzinoties, ka globālā ekonomika var sagādāt raizes, liekot, piemēram, samaksāt dārgāk par enerģētiku vai liekot savilkt jostas, lai apkarotu inflāciju," minēja Mencis.

Savukārt, runājot par uzņēmumu kreditēšanu, Mencis norādīja, ka aizvien satrauc tas, ka Latvija savās ambīcijās un investīcijās atpaliek no Lietuvas un Igaunijas. "Ne viss kaimiņvalstīs ir labāks, tomēr šajos rādītājos mēs varētu panākt vairāk," viņš sacīja, piebilstot, ka līdzīgi ir arī tik aktuālajā atjaunojamās enerģijas nozarē, kur mūsu Baltijas kaimiņiem ar investīcijām pagaidām izdodas iet uz priekšu straujākiem soļiem.

"Savā ziņā šis ir arī iespēju laiks, jo pēc asām un emocionālām diskusijām rodas papildu motivācija darboties pie tā, lai mūsu ekonomika attīstītos straujāk," pauda Mencis.

Viņš minēja, ka nenoteiktība ir viens no lielākajiem šķēršļiem uzņēmējdarbības veicināšanai, taču tas nav vienīgais - joprojām lielā ēnu ekonomika neļauj ieraudzīt patieso uzņēmumu ienākumu līmeni un līdz ar to izvērtēt aizņemšanās iespējas. "Turklāt, ja kādreiz prātā nāca ārējās nenoteiktības ietekme, kā piemēram, pandēmija, karš Ukrainā, globālās ekonomikas ietekme uz Latviju, tad šobrīd papildu ārējiem faktoriem, uzmanība jāpievērš arī iekšējai nenoteiktībai - vispirms, lai politiķu pieņemtie lēmumi būtu jēgpilni un virzīti tautsaimniecības attīstības ilgtermiņa interesēs, lai reformas valstī atbilstu to mērķiem un lai nebūtu jāuzzina no medijiem par kārtējo neapgūto Eiropas finansējumu un neizmantotajām iespējām," teica Mencis.

Viņš arī pauda viedokli, ka ieguldījumi ilgtspējā nav tikai skaisti vārdi - tie ir mazāki transporta izdevumi, zemāki komunālie un enerģētikas rēķini mājokļos, pieeja eksporta tirgiem un kopumā augstvērtīgāki risinājumi uzņēmējiem, lai saražotu kvalitatīvākas preces un pakalpojumus. "Nemaz jau nerunājot par klimata mērķiem un dažādām direktīvām - lai arī kādi būtu mūsu iemesli, kāpēc dodamies ilgtspējas virzienā, - vide ir viens no nozīmīgākajiem resursiem, kam nemainīgi jāpaliek nākamo paaudžu rīcībā," sacīja Mencis.

Tāpat Latvijas "Swedbank" vadītājs atzīmēja, ka 2023.gadā ļoti daudz runāts par konkurenci banku sektorā. "No konkurences nav jābaidās, tas ir lielisks veids kā uzturēt sevi formā un piedāvāt aizvien labākus pakalpojumus. Tajā pašā laikā diskusijās par konkurences veicināšanu, ir arī daudz populisma un maldīgu priekšstatu," uzsvēra Mencis.

Tostarp viņš norādīja, ka lielajiem uzņēmumiem, kuriem ir stabila pelnītspēja un labi pārvaldības principi, nav grūtību iegūt aizdevumus uz izdevīgiem nosacījumiem un par šo klientu darījumiem vienmēr cīnās vairākas, tostarp arī institucionālās bankas. Tāpat, lai arī atpaliekam no kaimiņiem, izaugsme ir arī mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanā, kur lielākai aizdevumu pieejamībai veiksmīgi tiek izmantotas arī valsts un Eiropas Savienības (ES) garantiju programmas.

"Savukārt, ja no valsts puses ir vēlme radīt tirgus spēlētāju, kas finansēs tos uzņēmumus, kam banku finansējums nav pieejams to riskantāka biznesa modeļa, neatbilstošas pārvaldības, reputācijas vai ilgtspējas transformācijas ignorēšanas dēļ, tad rodas virkne jautājumu: Vai šāda iniciatīva ir mūsu - ikviena nodokļu maksātāja, kas apmaksās šāda "eksperimenta" gala rēķinu - interesēs? Un vai tas veicinās jauno Latvijas eksporta flagmaņu rašanos? Pirms ķeramies klāt tirgus "deformēšanas" idejām - vai esam veikuši esošo "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" riska kapitāla instrumentu potenciāla un sasniegto rezultātu analīzi? Tāpat ceru, ka valsts rīkosies atbildīgi un visiem tirgus dalībniekiem būs vienādi noteikumi no banku darbības nozari regulējošiem normatīviem, uzraudzības un citām prasībām," pauda Mencis.

Tāpat viņš norādīja, ka 2024.gadā novēlētu vairāk spēka ne tikai diskutēt, bet arī uzklausīt citu viedokļus. "Ir ļoti bīstami pieņemt lēmumus, vadoties tikai no sava skatupunkta un mirkļa emocijām. Tāpēc arī vienmēr esam iestājušies par diskusiju kultūras veicināšanu Latvijā, lai dažādība viedokļos novestu pie konstruktīviem un datos balstītiem risinājumiem, kas veicinātu Latvijas ekonomikas un sabiedrības izaugsmi," sacīja Mencis.

Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.