Latvijas iedzīvotāju došanās strādāt un dzīvot uz ārvalstīm ir nopietna problēma ar ilglaicīgu ietekmi uz valsts nākotni, atzīst gandrīz četras piektdaļas jeb 79% aptaujāto. 9% to uzskata par nozīmīgu, tomēr īslaicīgu problēmu, bet tikai 6% norādījuši, ka tā nebūt nav tāda problēma, par kādu tiek iztēlota.
Kā būtiskākos zaudējumus, ko iedzīvotāju izceļošana rada Latvijas sabiedrībai, vairāk nekā 60% norādījuši sadzīviskas problēmas mājās palicējiem (šķiras ģimenes, bērni, kas aug bez vecākiem utt.), kā arī to, ka īpaši apdraudēti ir lauku reģioni, jo tieši no tiem aizbrauc visvairāk cilvēku, liecina jaunākie DnB Nord Latvijas barometra dati.
Tikai trešajā vietā zaudējumos ierindojas lielāka slodze valsts sociālajam budžetam, jo palicējiem ar ierobežotiem līdzekļiem jāturpina uzturēt darbnespējīgie iedzīvotāji – tie, kas saņem pensijas, pabalstus un citus atvieglojumus, kas tiek nodrošināti no nodokļu maksājumiem. Šādi uzskata 55% aptaujāto. Tikai nedaudz mazāk – 52% respondentu – norādījuši arī, ka līdz ar emigrāciju Latvija zaudē spējīgus un gudrus cilvēkus, kas, paliekot šeit, veicinātu valsts attīstību. Līdzās vēl citiem iespējamajiem zaudējumiem viens no visretāk minētajiem (18%) ir tas, ka mazinās spiediens uz valsts vadību, jo daudzi neapmierinātie aizbrauc.
Iedzīvotāji arī atzīst iespējamos ieguvumus no emigrācijas – līdzās īslaicīgiem ieguvumiem, ka mazinās bezdarbs un nabadzības līmenis, bet ekonomikā ieplūst papildu līdzekļi, ko emigrējušie iedzīvotāji sūta savām ģimenēm Latvijā, 37% aptaujāto arī norādījuši, ka aizbraucēji ārzemēs gūst jaunas zināšanas un pieredzi, ko nākotnē izmantot Latvijas labā. Tai pašā laikā vairāk nekā 50% aptaujāto arī minējuši, ka viņiem pazīstami cilvēki, kas aizbraukuši uz ārzemēm, tur joprojām arī dzīvo un strādā, bet tikai 29% paziņas vai radinieki, kas izmēģinājuši šādu iespēju, ir atgriezušies Latvijā.
Formulējot savu attieksmi pret aizbraucējiem, 54% respondentu atbildējuši, ka viņus atbalsta, 23% jūt līdzi, bet tikai 3% nosoda vai neizprot emigrantu rīcību. Turklāt 32% respondentu izteikuši gatavību paši doties dzīvot un strādāt uz ārzemēm, jo neredz Latvijā nākotni (15%), dzīves apstākļi šeit ir neciešami (14%), citur ir labāka sociālā aizsardzība (11%) vai arī viņi vēlas dzīvot sakārtotākā valstī (10%).
Kā viens no iemesliem minēts arī tas, ka citur iespējams vairāk nopelnīt. Par spīti tam, ka arī citās Eiropas valstīs, tostarp vienā no Latvijas emigrantu populārākajiem galamērķiem – Īrijā, ir augsts bezdarba līmenis, 45% aptaujāto uzskata, ka tur joprojām iespējams nopelnīt vairāk nekā Latvijā, bet, ja neizdodas atrast darbu, tad tur ir ievērojami labākas sociālās garantijas (27%). Piektā daļa respondentu atzinuši, ka jebkur citur ir labāk nekā Latvijā, tiesa gan, 24% tomēr atzīst, ka arī citur ir ekonomiskas dabas problēmas, tādēļ izceļošana varētu nebūt labākais risinājums sava materiālā stāvokļa uzlabošanai.