Katru gadu izvērtēs ekonomisko situāciju valstī un noteikt minimālās mēneša algas apmēru

Ņemot vērā valdībā apstiprināto koncepciju par minimālās mēneša darba algas noteikšanu, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi jaunu minimālās algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtību.

Plānots, ka minimālā alga netiks piesaistīta konkrētiem makroekonomiskajiem un citiem rādītājiem, bet tās iespējamās pārmaiņas vērtēs pēc ekonomiskās situācijas valstī un citiem rādītājiem. Proti, katru gadu paredzēts izvērtēt ekonomisko situāciju valstī un noteikt minimālās mēneša darba algas apmēru (ar precizitāti līdz latam). Tas notiks, analizējot gan Ekonomikas ministrijas veiktās makroekonomiskās prognozes un izmaiņas iepriekšējā gadā, gan arī ņemot vērā citu Baltijas valstu (Igaunijas un Lietuvas) minimālās mēneša darba algas izmaiņas, nodokļu sistēmas plānotās izmaiņas, un citus valsts sociālā nodrošinājuma pasākumus, kas piesaistīti minimālajai mēneša darba algai.

Ja ekonomiskās krīzes situācijā prognozēs, ka nākošajā gadā vismaz par pieciem procentiem samazināsies strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa, tad minimālo mēneša darba algu nākošajā gadā paredzēts saglabāt iepriekšējā apmērā vai samazināt. Minimālās algas samazināšana plānota tā, lai tās apmērs būtu samērīgs attiecībā pret valsts budžeta izdevumu un ieņēmumu samazināšanu, kā arī pret valsts budžeta deficīta samazināšanu.

Noteikumu projektā ir iekļauti pieci minimālās mēneša darba algas pārskatīšanas pamatprincipi:

1) minimālo algu pārskatīs vienu reizi gadā;

2) tās ieviešanas datumu nākošajā kalendārajā gadā saskaņos ar sociālajiem partneriem Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē pirms lēmuma pieņemšanas Ministru kabinetā;

3) valsts budžeta projekta izstrādes gaitā, ņemot vērā NTSP lēmumu, Ministru kabinets pieņems lēmumu par minimālās algas konkrēto apmēru nākošajā kalendārajā gadā;

4) pārskatot minimālo algu, valdība pārskatīs no valsts un pašvaldību budžeta finansēto iestāžu darbinieku mēneša darba algu skalas, palielinot tās atbilstoši budžeta iespējām un ņemot vērā minimālās algas paaugstināšanas ietekmi uz valsts kopbudžeta bilanci un makroekonomisko situāciju valstī;

5) likumprojektā par valsts budžetu nākošam gadam paredzēs minimālās algas paaugstināšanai nepieciešamo papildu finansējumu.

2010. gada novembrī 184,1 tūkstošiem cilvēku darba ienākumi bija minimālās mēneša darba algas vai mazākā apmērā, tai skaitā privātajā sektorā – 157,5 tūkstošiem cilvēku un sabiedriskajā sektorā – 24,7 tūkstošiem cilvēku.

Ekonomika

Kā vēstīts Latvijas Bankas oficiālajā mājas lapā, pirmdien, 16. decembrī, Latvijas Banka izlaidīs sudraba kolekcijas monētu "Kāposts", atklājot kāpostu dziļo simboliskumu, nesot veselību, pārticību un labsajūtu

Svarīgākais