"SEB bankas" valdes priekšsēdētāja: Banku peļņa ir strauji augusi

Plānotais uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) avansa maksājums, ko paredzēts piemērot bankām, ir valsts tiesības likumdošanas ietvaros regulēt savu tirgu, intervijā aģentūrai LETA sacīja "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Viņa skaidroja, ka banku sektors ļoti labi saprot pašreizējo budžeta situāciju, saprot, ka budžetam ir nepieciešami lielāki resursi, ir nozares, kurām vajag atbalstu. Par to banku sektorā nav satraukuma, "SEB banka" ir godprātīgs uzņēmums, kurš UIN vienmēr samaksās. Tetere uzsvēra, ka tās arī ir valsts tiesības likumdošanas ietvaros regulēt savu tirgu ar UIN, bet to nevajadzētu darīt ar atpakaļejošu datumu un aplikt iepriekšējo gadu peļņu, jo uzņēmumi tomēr vienmēr rēķinās ar nodokļu likmēm.

"Galvenais, lai tas nebūtu ar atpakaļejošu datumu. Uz priekšu skatoties, iebildumu nav. Ir bijuši laiki, kad finanšu sektors ir maksājis daudz augstāku nodokli. Tā ir normāla valsts iespēja regulēt tirgu," teica Tetere.

Jautāta, kāda būtu banku reakcija, ja Latvijā būtu izvēlēts risinājums kā Lietuvā ar virspeļņas nodokli, Tetere skaidroja, ka vienalga vai tas ir UIN, vai peļņas, vai virspeļņas nodoklis, tas ir risinājums, kuru valstij ir iespējas izmantot.

"Domāju, ka ir ļoti grūti definēt, kas ir virspeļņa. Ja skatāmies piecu desmit gadu laika periodā, tad tur nav nekādas milzīgas banku peļņas. Kad bankām rodas kredītu zaudējumi ekonomikas piebremzēšanās rezultātā vai citādi, tad neviens nenāk palīgā un neviens nodokļus nesamazina," atzina Tetere.

Viņa piekrita, ka banku peļņa ir strauji augusi, bet norādīja, ka tā ir augusi tikai pēdējos šā gada trijos ceturkšņos. Vienlaikus Tetere uzsvēra, ka ir viegli izvilkt vienu gadu no kopējā dzīves cikla un kā Padomju Savienībā teikt, ka tagad dalīsimies. Bankas vadītāja sacīja, ka procentu likmes tiešām ir cēlušās ļoti strauji - pusotra gada laikā no negatīvas likmes tā ir pieaugusi līdz 4%. Tāpēc arī tas izraisīja tik krasu banku rezultātu sašūpošanos, jo bankas nekavējoties nepārnesa naudas cenu uz patērētājiem.

Tetere atgādināja, ka negatīvas likmes bija kopš 2014.gada, bet bankas šo negatīvo likmi uz patērētājiem nepārnesa un nekad iedzīvotājiem nelika maksāt par noguldījumiem bankā.

"Mums tas prasīja četrus gadus, lai negatīvās likmes sāktu piemērot atsevišķiem uzņēmumiem. Tagad, protams, likmei ceļoties, piekritīšu, ka izdarījām to lēnāk, nevis uzreiz - likmes noguldījumiem sākām palielināt šā gada sākumā, nevis pagājušā gada beigās, bet šobrīd likmes noguldījumiem Latvijas bankās un Baltijā kopumā ir augstākās Eiropā," teica Tetere.

Viņa atzina, ka viena gada griezumā Latvijas banku pelņa ir augsta, taču, ja skatās vēsturiski pēdējos piecus un desmit gadus, tad vidējā atdeve, ko banku kapitāls ir ienesis, ir 7%. Tetere norādīja, ka tas nav daudz, jo vidēji nozarēm Latvijā šī atdeve ir 12-15%. Bankas no ieguldīta viena eiro ir nopelnījušas vidēji septiņus centus gadā.