FM: Latvijas preču eksporta struktūrā dominē preces ar zemu pievienoto vērtību

Preču eksporta samazinājums divciparu apmērā saglabāsies vismaz līdz šā gada beigām, bet preču eksporta izaugsmes atjaunošanās sagaidāma ne ātrāk kā nākamā gada pavasarī, informē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada septembrī liecina, ka preču eksporta vērtība veidoja 1,519 miljardus eiro, kas bija par 3,6% vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Tomēr gada laikā preču eksportam bija fiksēts būtisks kritums un salīdzinājumā ar 2022.gada septembri preču eksporta vērtība samazinājusies par 29,2%.

Pēdējo reizi līdzvērtīgs eksporta vērtības samazinājums bija vērojams tikai 2009.gadā. FM atzīmē, ka pašreizējie eksporta krituma iemesli ir citādāki, nekā tie bija 2009.gadā un lielā mērā ir saistīti ar izejvielu cenu samazinājumu.

FM pārstāvji skaidro, ka Latvijas preču eksporta struktūrā dominē preces ar zemu pievienoto vērtību, it īpaši tādās preču grupās kā lauksaimniecības preces un pārtika, minerālprodukti, koka un koksnes izstrādājumi. Šo preču eksporta grupu vērtība un dinamika ir būtiski atkarīga no izejvielu cenu dinamikas. Pērn, kad gāzes, naftas, pārtikas un koksnes cenas strauji pieauga, augstākminētās preču eksporta grupas bija galvenie eksporta dzinējspēki.

Savukārt šogad, kad šo izejvielu cenas samazinās, būtiski samazinās arī šo preču eksports. Šā gada septembrī preču eksports samazinājies visām preču grupām, tomēr lielāko negatīvo devumu eksporta kritumā noteica tieši lauksaimniecības un pārtikas, minerālproduktu, kā arī koka un koksnes izstrādājumu eksporta samazinājums, attiecīgi par 31,8%, 68,6% un 34,7%, tādējādi izskaidrojot 80% no kopējā preču eksporta samazinājuma.

Attiecībā uz lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta samazinājumu FM atzīmē, ka noteicošais faktors bija graudaugu eksporta kritums. 2023.gada septembrī graudaugu eksporta vērtība veidoja 73 miljonus eiro, kas bija 3,2 reizes mazāk nekā pirms gada.

Vienlaikus FM norāda, ka tieši pērn septembrī bija fiksēta rekordliela graudaugu eksporta vērtība, kas nedaudz traucē novērtēt graudaugu eksporta attīstību. Tomēr arī graudaugu eksporta fiziskais apjoms kilogramos ir būtiski samazinājies. Līdz ar to negatīva ietekme vērojama gan no cenu krituma, gan no pieprasījuma samazinājuma. FM arī atzīmē, ka šogad laika apstākļi ir bijuši visai nelabvēlīgi graudaugu ražai, kas arī negatīvi ietekmē eksporta potenciālu. Pēc FM prognozēm sagaidāms, ka būtisks graudaugu eksporta kritums būs arī oktobrī un novembrī.

Minerālproduktu eksportu negatīvi ietekmēja gāzes un naftas produktu reeksporta samazinājums attiecīgi par 79% un 52%, kā arī elektroenerģijas eksporta samazinājums uz Eiropas Savienības dalībvalstīm par 82%. FM prognozē, ka arī atlikušajos šā gada mēnešos minerālproduktu eksports samazināsies, bet kritums būs nedaudz mazāks bāzes efekta dēļ.

Koksnes un koka izstrādājumu eksporta kritums šā gada septembrī bijis visaptverošs un fiksēts uz visiem lielākajiem noieta tirgiem. FM prognozē, ka būtisks šīs grupas eksporta kritums saglabāsies arī turpmāk.

Izejvielu cenas pasaulē ir stabilizējušās, līdz ar to šim faktoram ir pārejoša ietekme uz Latvijas preču eksportu, un tā varētu ilgt līdz nākamā gada pavasarim. Būtiska loma turpmākajā eksporta attīstībā būs Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomiskajai izaugsmei, norāda FM pārstāvji.

Vērtējot Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmēju un patērētāju ekonomisko noskaņojumu, FM secina, ka tas ir stabilizējies un vairs nepasliktinās. Vienlaikus noskaņojums nenorāda, ka tuvākajos mēnešos ekonomiskā aktivitāte Eiropas Savienībā varētu uzlaboties, līdz ar to var droši teikt, ka ārējais pieprasījums vismaz līdz šā gada nogalei saglabāsies vājš, prognozē FM pārstāvji.

Jau ziņots, ka Latvija šogad deviņos mēnešos eksportēja preces 14,11 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 10,6% jeb 1,67 miljardiem eiro mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 17,44 miljardiem eiro, kas ir kritums par 10,5% jeb 2,04 miljardiem eiro.

Tādējādi 2023.gada deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās veidoja 31,55 miljardus eiro, kas ir par 10,5% jeb 3,71 miljardu eiro mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā.