Spriež par "Rīgas siltuma" 1,5 miljonu latu peļņas novirzīšanu maznodrošināto rēķiniem

© skanpix

Rīgas dome veic pārrunas ar "Rīgas siltumu" (RS) un Ekonomikas ministriju, lai panāktu, ka siltuma uzņēmuma peļņa tiek novirzīta maznodrošināto iedzīvotāju rēķinu nomaksai.

Kā intervijā "Vesti Segodna" pastāstījis Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), kopumā aptuveni 1,5 miljoni latu varētu tikt novirzīti, lai maznodrošinātie saņemtu siltumu.

Taujāts, vai šo shēmu izdosies īstenot līdz apkures sezonas sākumam, Ušakovs atzīmējis, ka par risinājumu jau ir panākta principiāla vienošanās.

Kā ziņots, aukstā laika dēļ Rīgā apkure pieslēgta 211 skolām un bērnudārziem jeb 44,5% no kopējā izglītības iestāžu skaita.

Patlaban Rīgā apkure ir pieslēgta 463 ēkām jeb 6,2% no RS apkalpoto ēku skaita. Apkure pieslēgta 22 ārstniecības iestādēm jeb 24,7% no kopējā šo iestāžu skaita, kā arī 230 privātām nedzīvojamām un dzīvojamām ēkām.

Apkure tiek pieslēgta pēc ēku apsaimniekotāju lūguma. Patlaban vairāk nekā 90% māju ir jaunie siltummezgli, kas ieslēdzas tikai nakts laikā, tādējādi nodrošinot iedzīvotājiem dzīvokļos optimālo 18-20 grādu temperatūru.

"Rīgas siltums" nevar pieslēgt vai atslēgt apkuri, kamēr nama īpašnieks vai apsaimniekotājs nav izteicis šādu lūgumu. Agrāk apkure tika pieslēgta, ja vidējā diennakts temperatūra trīs dienas pēc kārtas bija zemāka par plus astoņiem grādiem.

Lai komfortabli sāktu šī gada apkures sezonu, dzīvokļu īpašniekiem, kad vēlas sākt apsildīt savus mājokļus, ir jāvēršas pie saviem apsaimniekotājiem ar lūgumu sākt apkures sezonu. Balstoties uz apsaimniekotāju lūgumu, RS sāks siltumenerģijas piegādi mājām.

Iepriekšējā apkures sezona Rīgā sākās jau pagājušā gada oktobra sākumā, bet vairums ēku tika apkurei pieslēgtas līdz oktobra beigām. Skolām un bērnudārziem apkuri sāka pieslēgt jau septembra vidū.

Ekonomika

Valsts uzņēmumu “Pasažieru vilciens” (PV vai arī “Vivi”) valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors un “Latvijas dzelzceļš” valdes loceklis Rinalds Pļavnieks apgalvo, ka šiem uzņēmumiem ir pietiekami daudz naudas, materiālo resursu un zināšanu, lai uz vilcieniem cilvēki varētu paļauties vairāk nekā uz pārējiem satiksmes līdzekļiem.

Svarīgākais