Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 16.martā, ar ekspertiem un atbildīgo iestāžu pārstāvjiem diskutēja par Latvijas enerģētikas politiku un atjaunojamo energoresursu vietu tajā.
"Valsts enerģētikas politika nav bijusi skaidra, un šobrīd cena, kas patērētājiem būs jāmaksā par elektroenerģiju, ir tik augsta, ka tālāk vairs nav kur iet. Tālāk ceļam jābūt tikai uz cenas samazinājumu,"diskusijā uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Nākamnedēļ komisija iecerējusi sākt darbu pie Atjaunojamās enerģijas likumprojekta, un komisijai būs svarīgi iegūt plašu un profesionālu analīzi par jaunā likuma ietekmi gan uz enerģijas cenu, gan ekonomiku kopumā.
Vairāki diskusijas dalībnieki aicināja, aprēķinot enerģētikas resursu izmantošanas ekonomisko ietekmi, ņemt vērā, ka vietējo resursu izmantošana rada vairāk darbavietu un valstij nomaksātu nodokļu un dod attīstības stimulu daudzos ar elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu saistītos sektoros, piemēram, transportā, mežsaimniecībā un tehnoloģiju izstrādē.
Tāpat diskusijā vairākkārt izskanēja priekšlikums, ka jaunajā Atjaunojamās enerģijas likumā lielāks uzsvars jāliek uz siltumenerģijas ražošanu un efektīvu izmantošanu. Patlaban likumprojekts galvenokārt koncentrējas uz elektroenerģiju, taču tieši siltums Latvijas energobilancē ieņem lielāko daļu, pauda eksperti. Komisijas deputāts un Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins (Vienotība) skaidroja, ka sagatavotā redakcija tomēr nosaka, ka atjaunojamās enerģijas ražotājam, koģenerācijā izmantojot biomasu vai biogāzi, vismaz puse no siltumenerģijas jānodod tālāk, citādi finansiālu atbalstu tie nevarēs saņemt.
Diskusijas laikā izskanēja aicinājums likumā lielāku uzmanību pievērst arī transporta sektoram, saules un citiem alternatīvās enerģijas veidiem.
Deputāts Ainārs Šlesers (PLL) rosināja jauno Atjaunojamās enerģijas likumu skatīt bez steigas, rodot atbildes tam, cik lielā mērā atbalstīt vietējos ražotājus un kā tautsaimniecībā saglabāt iespējami zemu energoresursu cenu. Savukārt enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš akcentēja, ka Latvijas resursi jāizmanto ar maksimālu pievienoto vērtību un jāveido enerģētikas uzņēmējdarbībai labvēlīga vide.