Ekonomika Latvijā atlabšot pēc gada

Lai gan lejupslīde Baltijas valstu ekonomikā turpinās, pirmie pozitīvie signāli jau ir pamanāmi. Pēc banku ekspertu domām, Latvijā ekonomika atlabs aptuveni pēc gada un tad atkal gaidāma inflācija.

Pasaules ekonomikas lejupslīde Austrumeiropas reģionu ir skārusi ļoti smagi. Viskrasāko kritumu ir piedzīvojušas Baltijas valstis un Ukraina, secina SEB Eastern European Outlook veidotāji. Šis pētījums vienlaikus tiek prezentēts Baltijā un Skandināvijā. Lai gan eksperti pieļauj, ka Baltijā lielākais kritums gada izteiksmē jau ir aiz muguras, tomēr nesola, ka jau nākamgad Latvijā, Lietuvā un Igaunijā varētu sākties augšupeja. Vājā pirktspēja un pieaugošais bezdarbs turpinās spiest cenas uz leju. Valdības būs spiestas turpināt īstenot skarbus, nepopulārus izdevumu optimizēšanas pasākumus, tomēr valūtu kursa režīmi tiks saglabāti, tas ir, nacionālās valūtas netiks devalvētas.

Latvijā pārkārtojas gausi

Latvijas ekonomika, pateicoties galvenokārt sprādzienveidīgajam patēriņa pieaugumam, bija attīstījusies izteikti nesabalansēti. Tiek prognozēts, ka šogad ekonomikas kritums sasniegs 17,5%, bet nākamgad tas būs mērenāks un būs aptuveni 3%. Optimismu vieš ekspertu pārliecība, ka, pat neraugoties uz IKP samazinājumu, pozitīvas un pārliecinošākas pārmaiņas ekonomikā gaidāmas nākamā gada otrajā pusē.

Notiekošā iekšējā devalvācija, kas izpaužas algu un cenu samazinājumā, turpinās ierobežot ekonomisko aktivitāti. Tomēr saprātīgas cenu politikas īstenošanai ir jāspēj daļēji kompensēt pirktspējas kritumu. Joprojām strukturālās reformas rit pārāk gausi, bieži vien formāli koncentrējoties uz skaitļiem, nevis vēlamo rezultātu ilgtermiņā un būtību. Bezdarbs turpina augt un augstāko punktu sasniegs nākamā gada sākumā.

Igaunija turas līderos

Igaunijas ekonomika joprojām turas Baltijas valstu ekonomikas cikla priekšgalā un atrodas salīdzinoši labākā situācija par abām pārējām kaimiņvalstīm, secina SEB Eastern European Outlook. Gaidāms, ka Igaunijas ekonomikas kritums šogad sasniegs 13,6%. Nākamgad situācija stabilizēsies, taču joprojām ekonomikas aktivitāte būs negatīva (-0,3%). Pateicoties īstenotajai pragmatiskajai budžeta politikai, Igaunija līdz šim ir spējusi izvairīties no nepieciešamības vērsties pēc palīdzības pie ārējiem kreditoriem. Igaunija saglabā apņēmību budžeta deficītu noturēt zem Māstrihtas noteiktā kritērija un ieviest eiro jau 2011. gadā. Nesabalansētība ekonomikā turpinās rukt, un kārtējais maksājumu konts turpmākajos gados būs pozitīvs. Deflācija būs īslaicīga. Gaidāms, ka šogad tā būs 0,1% apmērā, bet nākamgad - 1% apmērā.

Lietuvā deflācijas nebūs

Lietuvas IKP šā gada otrajā ceturksnī kritās par

20,2 procentiem, kas liecināja, ka tās ekonomika ir iegājusi krasas korekcijas fāzē. Par to liecina mazumtirdzniecības un eksporta kritums. Savukārt rūpniecības samazinājums šogad ir bijis mazākais Baltijā. Arī Lietuvā nākamgad IKP turpinās kristies, samazināsies algas, pieaugs bezdarbs. Savukārt Lietuvā nav gaidāma deflācija. Mazākā mērā nekā Latvijā, taču aktualitāte būs izdevumu samazināšana un valsts finanšu stabilizēšana.

***

VIEDOKĻI

Aivars Žimants, SIA Pure Food valdes priekšsēdētājs:

– Esmu optimistiskāk noskaņots par ekspertiem, kuri saka, ka Latvijā ekonomikas augušupeja gaidāma 2011. gadā. Esmu pārliecināts, ka tas notiks agrāk. Pure Food šobrīd strādā 165 cilvēki, un esam vieni no retajiem, kuriem ir izdevies nesamazināt darba vietas un algas.

Kristaps Klauss, Latvijas kokrūpniecības federācijas izpilddirektors:

– Kokrūpniecība bija pirmā, kas jau 2007. gadā sāka just globālo krīzi, un pērn jau bijām spiesti uzsākt krīzes pārvarēšanas pasākumus, tas ir, izdevumu samazināšanu, pārorientēšanos uz vienkāršu produktu ražošanu un jaunu eksporta tirgu meklēšanu. Uzskatām, ka kokrūpniecības nozare jau ir pāri grāpja dibenam, un ceram, ka otrā neiekāpsim. Mūsu vēlme ir skaidrība par nodokļiem. Savukārt lūgums bankām – kredītresursu pieejamība.

Andris Vilks, SEB bankas galvenais ekonomists:

– Liela nozīme turpmākajā ekonomikas attīstībā būs pragmatiskai un saprotamai valdības rīcībai. Tai jākļūst prognozējamākai un caurskatāmākai, kā tas, piemēram, ir Skandināvijā, kur katrs pilsonis var redzēt, kas notiek valsts pārvaldē. Ļoti būtiski ir pildīt vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem un turpināt reformas. Politiskie paziņojumi liecina, ka Latvijā jau ir sākusies priekšvēlēšanu cīņa pirms Saeimas vēlēšanām. Ekspertu grupa visu vasaru strādāja pie nodokļu politikas. Taču konkrētākas aprises publiski izskanēja vien pagājušajā nedēļā, turklāt sestdienā.