Iekšzemes kopprodukts pērn samazinājies par 0,3 procentiem

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie sezonāli neizlīdzinātie dati liecina, ka 2010. gadā, salīdzinājumā ar 2009. gadu, iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājies par 0,3%, bet 2010. gada ceturtais ceturksnis, salīdzinot ar 2009. gada ceturto ceturksni, palielinājies par 3,6%.

Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem 2010.gada ceturtajā ceturksnī pret 2010.gada trešo ceturksni IKP pieaudzis par 1,1% un par 3,6% pret 2009.gada ceturto ceturksni.

CSP skaidro, ka pērn IKP izmaiņas noteica apjomu kāpumi tirdzniecībā par 10,6%, apstrādes rūpniecībā - par 17,9%, kā arī transporta un sakaru nozarē par 1,6%. Savukārt apjomu kritums par 9,6% saglabājās būvniecībā.

Tirdzniecības īpatsvars IKP struktūrā ir 15,1%, apstrādes rūpniecības - 13%, transporta un sakaru nozares - 11,5%, bet būvniecības - 5,4%.

2010.gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2009.gada ceturto ceturksni faktiskajās cenās privātais galapatēriņš palielinājās par 6,5%. Lielākie izdevumi privātajā galapatēriņā bija mājokļa uzturēšanai, kuri palielinājās par 6,9%, pārtikai - par 2,9% un transportam - par 8,1%. Palielinājās arī bruto pamatkapitāla veidošana - par 4%, imports - par 27,9% un eksports - par 21,9%. Savukārt, valdības galapatēriņš palielinājies par 4,5%.

Salīdzināmajās cenās 2010.gada ceturtajā ceturksnī pret 2009.gada ceturto ceturksni privātajā galapatēriņā vērojama pirkumu apjomu palielināšanās par 5,2%. Valdības galapatēriņa izdevumi samazinājās par 9,4%, bet izdevumi bruto pamatkapitāla veidošanai samazinājās par 1,8%.

Preču eksports (72,3% no kopējā eksporta) pieaudzis par 14,1% un pakalpojumu eksports - par 13%. Savukārt preču importa apjomi (85,1% no kopējā importa) pieauguši par 17,8%, bet pakalpojuma importa apjomi palielinājušies par 11%.

Ekonomika

Šosezon stāsies spēkā jaunas prasības ziemas riepām, un no 1.decembra ceļu satiksmē varēs izmantot tikai tādas ziemas riepas, kas marķētas ar "kalna un sniegpārsliņas" apzīmējumu, aģentūrai LETA pavēstīja Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD).

Svarīgākais