Svētdiena, 3.marts

redeem Marts, Tālavs, Tālis

arrow_right_alt Ekonomika

"Signet Bank" vadītājs skaidro, kāpēc Eiropas Centrālā banka ceļ procentu likmes

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Procentu likmju kāpuma dēļ kopējais banku kredītportfelis Latvijā varētu samazināties, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

"Mūsu banka varbūt nav rādītājs kopējām norisēm tirgū, jo mēs esam vērsti uz strauju izaugsmi, tādēļ mūsu kredītportfelis aug. Tomēr ir redzams, ka ir arī tādas bankas, kuru kredītportfelis ir samazinājies," sacīja Idelsons, vienlaikus atzīmējot, ka tas arī ir saprotami, jo, augot procentu likmēm, aizņemties kļūst neizdevīgāk.

Tostarp viņš norādīja, ka ir uzņēmumi, kas pārskata investīciju plānus, dzēš kredītus pirms termiņa vai slēdz kredītlīnijas, jo, ja ir līdzekļi un par kredītu 2% vietā ir jāmaksā apmēram 6%, tad dažiem izdevīgāk ir to dzēst.

"Procentu likmju kāpuma dēļ kopējais kredītportfelis valstī varētu samazināties," sacīja Idelsons.

Viņš atgādināja, ka Eiropas Centrālā banka procentu likmes ceļ, lai cīnītos ar inflāciju, bet blakus efekts ir tāds, ka ekonomika kļūst lēnāka.

Vienlaikus Idelsons pauda cerību, ka likmju celšanas cikls ir beidzies.

Viņš arī minēja, ka straujais procentu likmju pieaugums ir radījis jaunu realitāti, cik vispār maksā nauda. Lai šī jaunā realitāte atspoguļotos visā ekonomikā, ir vajadzīgs laiks - gads pusotrs. Tad sāksies nākamais ekonomikas cikls, kad ir jāseko izaugsmei.

Vienlaikus gan uzņēmēju aptaujas par to nākotnes mērķiem arī liecina, ka brīžiem Latvijas uzņēmējiem pietrūkst ambīciju. Tas ir redzams arī salīdzinājumā ar Igauniju vai Lietuvu, kur aktīvāk notiek uzņēmumu pārņemšanas darījumi, komersanti aktīvāk iet kaimiņvalstu tirgos.

"Ambīciju trūkums ir absolūti neiepriecinoša iezīme, ja runājam par jebkāda veida attīstības perspektīvām. Ko darīt, man īsti pareizās receptes nav," atzina Idelsons, piebilstot, ka tieši tādēļ banka sākusi finanšu pratības programmu "Kapitāla tirgus akadēmija", lai uzņēmējiem stāstītu, kādi ir finansējuma piesaistīšanas varianti arī bez banku kredītiem.

Tāpat Idelsons norādīja, ka daļa banku klientu joprojām nav sapratuši, ka ir palielinātas arī depozītu likmes.

"Ļoti labi atceros laiku pirms 2008.gada, kad klienti ļoti aktīvi staigāja pa bankām un meklēja izdevīgākās depozītu likmes. Tagad es personīgi to neredzu. Neraugoties uz to, ka mums pašlaik ir vienas no augstākajām depozītu procentu likmēm tirgū, nekādu īpašu klientu kustību mēs neredzam. Es to skaidroju ar divām lietām. Viena ir inerce domāšanā. Iedzīvotāji, acīmredzot, vēl nav sapratuši, ka var nākt uz banku un par depozīta noguldījumu saņemt vairāk nekā 4%. Otra lieta, iespējams, ir finanšu pratības trūkums," teica Idelsons.

Pēc viņa paustā, ar to ir skaidrojama arī pašlaik vērojamā banku peļņa, jo bankām ir pieauguši ieņēmumi, bet izdevumi par depozītiem vēl nav pieauguši tādā pašā apmērā. Taču paies gads, tas izlīdzināsies un peļņas maržas tik lielas vairs nebūs.

Jau vēstīts, ka Latvijas Bankas "Finanšu pieejamības pārskatā 2023" minēts, ka Latvijā kreditēšanas aktivitāte attiecībā pret tautsaimniecības apmēru pēc globālās finanšu krīzes ir sarukusi vairāk nekā trīs reizes. Pārskatā teikts, ka vēl 2011.gadā izsniegto kredītu atlikums bija tuvu 90% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2023.gada otrajā ceturksnī tas bija tikai 27,1% no IKP.

Tāpat ziņots, ka "Signet Bank" šogad pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 3,096 miljonu eiro apmērā. Vienlaikus "Signet Bank" aktīvi 2023.gada 30.jūnijā bija 410,568 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,1% jeb 16,261 miljonu eiro vairāk nekā 2022.gada beigās.

2023.gada otrajā ceturksnī banka izsniedza jaunus kredītus 23 miljonu eiro apmērā, kopējam kredītportfelim jūnija beigās sasniedzot 123 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 14%, salīdzinot ar 2022.gada 31.decembri.

"Signet Bank" akcionāri ir deviņi Latvijas un starptautiskie privātie investori, tostarp "Signet Acquisition III" (25%), kuras vienīgais akcionārs ir ASV investors Aleksandrs Solovejs, AS "RIT Group" (19,5%), kura pieder Rapoportu ģimenei, un SIA "Reglink" (15,93% ), kuras dibinātāja ir Irīna Pīgozne.