Latvijas biznesa vidē aptuveni 50 % jaundibināto uzņēmumu pārtrauc savu darbību jau pirmā gada laikā, kā iemeslu visbiežāk norādot nerentablu biznesu, ko novērst traucē zināšanu un padoma trūkums.
Lai veicinātu Latvijas uzņēmējdarbības vides ilgtspēju, mazo un augošo uzņēmumu īpatsvara pieaugumu, kā arī pieredzes apmaiņu un konkurētspēju, Swedbank izveidojusi Uzņēmējdarbības kompetences centru.
“Latvijā joprojām ir lielas izaugsmes iespējas uzņēmējdarbības vides ilgtspējas uzlabošanā, tāpēc Swedbank Uzņēmējdarbības kompetences centra dibināšana ir mūsu centieni ne tikai nodrošināt vajadzīgo finansējumu biznesa vides attīstībai, bet arī dalīties zināšanās un pieredzē, tā veicinot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Savukārt, piešķirot finansējumu, mēs Swedbank raugāmies, lai konkrētais bizness spētu sevi uzturēt ilgtermiņā, tam būtu nepieciešamais nodrošinājums un pietiekami nozīmīgs pašu ieguldījums, kā arī profesionāla vadības komanda,” saka Daniils Ruļovs, Swedbank Uzņēmējdarbības kompetences centra vadītājs (Swedbank Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs un valdes loceklis Latvijā).
Lai gan pēdējos gados Latvijas pozīcija Pasaules Bankas Ease of doing Business indeksā uzlabojusies, 2011.gadā 183 valstu vidū sasniedzot jau 24.pozīciju, joprojām atpaliekam no Igaunijas (17.vieta) un Lietuvas (23.vieta). Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, uzlabotas pozīcijas biznesa slēgšanā un īpašuma reģistrēšanā, tāpat kā labas vērtētas arī komerclīguma izpildes un ārējās tirdzniecības pozīcijas. Tāpat, pēc Swedbank Baltijas jūras reģiona indeksa datiem, Latvijas rādītājs ir zem vidējā reģionā tādās jomās kā uzņēmējdarbība, darba tirgus, nodokļu politika, finanšu sektors, ārējā tirdzniecība, loģistika, izglītība, inovācijas, pārvaldība, kā arī infrastruktūra.
Latvijas eksporta uzņēmumu konkurētspēju ietekmējošie faktori:
Swedbank Latvijas eksporta uzņēmumu konkurētspējas pētījums rāda, ka Latvijas mikro, mazo un vidējo uzņēmumu vadītāji kā galvenos konkurētspēju pozitīvi ietekmējošos faktorus vērtē uzņēmuma pieredzi biznesā, valsts ģeogrāfisko atrašanos, darbinieku lojalitāti, darbaspējas un zināšanas, kā arī informācijas tehnoloģiju attīstību un inovācijas. Tāpat kā konkurētspēju pozitīvi ietekmējoši faktori tiek nosaukti ražoto produktu vai piedāvāto pakalpojumu zīmola pievienotā vērtība, kā arī uzņēmuma nozares speciālistu (kuri vecāki par 30 gadiem) izglītības kvalitāte. Jāatzīmē, ka uzņēmēji pozitīvāk vērtē tos konkuretspējas faktorus, ko paši spēj ietekmēt.
Savukārt konkurētspēju bremzējošie faktori Latvijas eksporta uzņēmumu vērtējumā ir piemērotie nodokļi darbiniekiem un uzņēmumam, birokrātiskais slogs, lēmumu izskatīšanas ātrums valsts iestādēs, kā arī Latvijas autoceļu kvalitāte. Tāpat kā nelabvēlīgi ietekmējošais faktors minēts korupcijas līmenis valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī uzņēmējdarbības vidē, Latvijas iedzīvotāju pirktspēja un nepieciešamo darbinieku pieejamība.
Izvērtējot Latvijas eksporta uzņēmumu konkurētspēju ietekmējošos faktorus, LR ekonomikas ministrs Artis Kampars kā labvēlīgus aspektus minējis ES struktūrfondu pieejamību, Latvijas valūtas režīmu, komerclikumu un uzņēmējdarbības regulējumu, kā arī uzņēmumu darbinieku svešvalodu zināšanas. Tāpat, ministrs, līdzīgi kā uzņēmēji, redz iespēju uzlabot tādus konkurētspējas faktorus kā vajadzīgo darbinieku un speciālistu pieejamību, patērētāju pirktspēju, kā arī pašu uzņēmumu līdzekļu pieejamību savai attīstībai.
Kā Latvijas eksporta uzņēmumu konkurētspēju neietekmējoši faktori uzņēmēju vērtējumā ir reliģisko vērtību izplatība, valsts mākslas un kultūras vērtības un to mantojums, vēlēšanu sistēma, divu valodu kopiena, kā arī uzņēmuma atspoguļojums vietējos medijos.
Savukārt, atbildot uz atvērto jautājumu par labvēlīgiem faktoriem, kas vēl ietekmē uzņēmuma eksporta konkurētspēju, teju katrs ceturtais (24%) uzņēmējs minējis kvalitatīva, pieredzējuša, operatīvi strādājoša un zemu izmaksu darbaspēka nozīmi, kā arī makroekonomiskos faktorus (nozīmīgi 19% aptaujāto) un eksportējamā produkta īpašības un pēcapkalpošanu (kā būtisku aspektu minējuši 17% aptaujāto). Pretstatā citu nozaru uzņēmējiem, mākslas, izklaides un atpūtas pārstāvji kā faktorus, kas visnelabvēlīgāk ietekmē konkurētspēju, nosauc iedzīvotāju centralizāciju Rīgā un Latvijas patērētāju pirktspēju. Savukārt kā pozitīvs signāls uzskatāms mikrouzņēmumu vērtējums, ka jau minētā iedzīvotāju centralizācija Rīgā viņu konkurētspēju neietekmē, kas ļauj pieņemt, ka mikrouzņēmumu veidošanās reģionos nākotnē varētu pieaugt.
Komentējot pētījuma rezultātus Latvijas Universitātes profesors, Ph.D Ivars Austers skaidro: “Izskaidrojums svarīgākajiem veiksmes cēloņiem it ļoti būtisks. Par to domājam mēs visi - uzņēmēji un vadītāji nav nekāds izņēmums. Taču ir svarīgi saprast, vai panākumu cēlonis ir cilvēkos un uzņēmumā, vai arī mērķi ļāvusi sasniegt situācija, vide, valstī notiekošais. Vai varbūt gluži pretēji - cerētais beidzies ar neveiksmi. Cilvēkiem gribas par sevi domāt labi, vajadzīgs pozitīvs paštēls. Un labāks priekšstats par sevi gūstams veiksmes piedēvējot sev (savam uzņēmumam) - kā redzams pētījuma datos - pieredzei, darbinieku spējām un lojalitātei. Tie visi ir "iekšēji," glaimojoši faktori. Savukārt neveiksmes tiek saistītas ar nodokļiem un birokrātiju, kaut ko "ārēju." Tas ir ļoti cilvēcīgi, bet tajā ir arī zināms loģikas trūkums - ir taču uzņēmumi, ka sekmīgi spēj tikt galā ar vides traucēkļiem - piemēram, veiktā pētījuma dati rāda, ka sekmīgi uzņēmumi mazākā mērā uzsver nodokļu sloga vai slikto Latvijas ceļu negatīvo saistību ar savām veiksmēm.”