"Indexo" zaudējumi šogad sasnieguši 1,4 miljonus eiro

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" zaudējumi šogad pirmajā pusgadā bija 1,4 miljoni eiro, kas ir 3,5 reizes vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, informē "Indexo" pārstāvji.

Kompānijā zaudējumus skaidro ar pusgada laikā veiktajām investīcijām uzņēmuma izaugsmē un klientu piesaistē.

"Indexo" pārstāvji informē, ka šogad jūnija beigās salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada uzņēmums klientu skaits pieaudzis par 38%, bet pārvaldībā esošo aktīvu apmērs palielinājies par 56%. Šogad jūnija beigās "Indexo" klientu skaits bija 113 300, bet pārvaldībā esošo aktīvu apmērs sasniedza 754 miljonus eiro.

"Indexo" valdes priekšsēdētājs un viens no uzņēmuma dibinātājiem Valdis Siksnis norāda, ka līdz gada beigām plānots palielināt pārvaldībā esošo aktīvu apmēru līdz 900 miljoniem eiro.

Viņš arī atzīmē, ka indeksu fondi joprojām veido nelielu daļu no kopējā otrā pensiju līmeņa tirgus, tāpēc arī turpmākajos gados ir būtisks izaugsmes potenciāls.

Tāpat kompānijā norāda, ka pēdējo 12 mēnešu laikā Latvijā kopējais otrā pensiju līmeņa sistēmas aktīvu apmērs pieaudzis no 5,44 miljardiem eiro līdz 6,35 miljardiem eiro jeb par 16,7%. Tikmēr "Indexo" pārvaldīto aktīvu apmērs otrā pensiju līmeņa plānos pieaudzis par 54% - no 478 miljoniem eiro līdz 739 miljoniem. Lielākie izaugsmes veicinātāji bija jauno klientu uzkrājumu pārskaitījumi, seko ikmēneša iemaksas un tirgu pozitīvais ienesīgums. "Indexo" tirgus daļa otrā pensiju līmeņa produktos 2023.gada jūnija beigās bija 11,6%, kamēr pirms gada tā bija 8,8%.

Papildus pensiju pārvaldei un jaunas bankas izveides projektam, "Indexo" arī līdzdibinājis nekustamo īpašumu fondu pārvaldības uzņēmumu, lai tirgū ieviestu zemu izmaksu nekustamā īpašuma fondu. "Indexo" pensiju plāni "Jauda" un "Izaugsme" laika gaitā investēs 5% no aktīviem vietējā nekustamā īpašumā.

Šogad pirmajā pusgadā "Indexo" grupas komisijas maksu ieņēmumi veidoja 1,39 miljonus eiro salīdzinājumā ar 1,04 miljoniem eiro 2022.gada jūnija beigās. Aktīvu pārvaldes segmenta pamatdarbības peļņa pirms klientu piesaistes izmaksām 2023.gada pirmajā pusgadā bija 0,83 miljoni eiro.

Savukārt "Indexo" grupas izdevumi pirmajā pusgadā bija 2,8 miljoni eiro salīdzinājumā ar 1,5 miljoniem eiro 2022.gada pirmajā pusgadā. Izdevumu pieaugums atspoguļo uzņēmuma vadības stratēģisko lēmumu turpināt investīcijas kredītiestādes izveidē, kā arī turpināt aktīvu klientu piesaisti.

Kompānijas pārstāvji arī norāda, ka paralēli pensiju pārvaldei, "Indexo" turpina aktīvu darbu pie jaunas bankas izveides projekta. Šobrīd bankas licencēšanas dokumentācija tiek izskatīta Latvijas Bankā un Eiropas Centrālajā bankā. Līdztekus "Indexo" turpina darbu pie jaunās bankas tehniskās gatavības - inovatīvas un ērtas mobilās lietotnes un klientiem draudzīgu pakalpojumu izstrādes, kā arī "Indexo" bankas projekta komandai turpina pievienoties jauni speciālisti.

Trešdien vebinārā par pirmā pusgada rezultātiem Siksnis informēja, ka bankas izveidē investēti 1,9 miljoni eiro. Bankas izveides komandā patlaban strādā 20 speciālistu.

Tāpat Siksnis norādīja, ka agrākais, kad jaunā banka varētu sākt darbību, ir 2023.gada decembris, ja līdz tam laikam būs saņemtas visas nepieciešamās licences.

Jau vēstīts, ka "Indexo" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 1,271 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš. Savukārt 2022.gada pirmajā pusgadā "Indexo" zaudējumi bija 0,4 miljonu eiro apmērā.

"Indexo" izveidota 2017.gadā. Pēc "Nasdaq Riga" publicētās informācijas, "Indexo" lielākie akcionāri ir Henrikam Karmo piederošā SIA "Perfect Match" ar 8,44% un Siksnim piederošā SIA "VSCAP" ar 6,45%. Pārējiem akcionāriem pieder mazāk nekā 5% "Indexo" akciju katram. "Indexo" akcijas ir iekļautas "Nasdaq Riga" oficiālajā sarakstā.

Ekonomika

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad deviņos mēnešos strādājis ar 48,503 miljonu eiro zaudējumiem pretstatā peļņai attiecīgajā periodā gadu iepriekš, "airBaltic" investoru zvanā sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss. Tai pašā laikā plānotās likuma izmaiņas paredz, ka viņš pretstatā daudziem citiem valsts uzņēmumu valdēs un padomēs strādājošajiem varēs pretendēt uz algas pielikumu.

Svarīgākais