Ekonomikas ministrs Artis Kampars šodien, 28.februārī, Briselē piedalās Eiropas Savienības Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes sēdē, lai diskutētu par enerģētikas jautājumiem.
Sanāksmē izskatīti Padomes secinājumi par turpmākajām darbībām enerģētikas nozares attīstībā un virzība uz 2020.gadam noteikto klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu, īpaši uzsverot enerģētikas infrastruktūras attīstību, iekšējā enerģētikas tirgus pilnveidošanu, energoefektivitātes palielināšanu, virzību uz zemu oglekļu emisiju tehnoloģiju attīstību, kā arī ārējo attiecību enerģētikas jomā stiprināšanu energoapgādes drošības nodrošināšanai.
Latvija kopumā atbalsta Padomes secinājumu projektu. Ekonomikas ministrs sēdē uzsvēra, ka tas ietver Latvijai būtiskākās prioritātes enerģētikas jomā, to vidū infrastruktūras attīstību, izbūvējot starpsavienojumus un attīstot jaunus projektus, piemēram, sašķidrinātās dabasgāzes termināli, lai integrētu Latvijas un kopējo Baltijas enerģijas tirgu Eiropas enerģijas tirgū. Ne mazāk svarīgi ir veicināt energoefektivitātes pasākumus, plānojot un piesaistot tiem atbilstošas investīcijas un veicinot sabiedrības informētību par tiem.
Tāpat, sanāksmē paredzēta diskusija par Eiropas Savienības 2020.gadam izvirzīto mērķu kopumu, lai īstenotu atjaunojamu energoresursu īpatsvara palielināšanu enerģijas tiešajā patēriņā par 20% un virzību uz energoefektivitātes palielināšanu par 20%. Šīs diskusijas pamatā ir Komisijas izstrādātais „Ikgadējais izaugsmes ziņojums” par enerģētikas nozares ieguldījumu Eiropas Semestrī.
Latvija piekrīt šā gada izaugsmes ziņojuma mērķiem, un atbalsta pozīciju, ka atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana un energoefektivitātes palielināšana ir ilgtspējīgas enerģētikas stratēģijas pamatā.
Latvijā līdz 2020.gadam no atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvaram bruto enerģijas galapatēriņā jāsasniedz 40%. Jau pašlaik izveidota tiesiskā bāze atjaunojamās enerģijas izmantošanas atbalstam un veicināšanai – Ministru kabinets ir atbalstījis Atjaunojamo energoresursu likuma virzīšanu izskatīšanai Saeimā, ir izstrādāts Atjaunojamo energoresursu rīcības plāns. Tāpat ir sagatavots tiesiskais regulējums energoefektivitātes veicināšanā un ar Eiropas atbalstu tiek īstenoti pasākumi energoefektivitātes uzlabošanai. Latvija apzinās šo mērķu nozīmi turpmākai izaugsmei ne vien enerģētikas jomā, bet arī, piemēram, klimata un nodarbinātības jomās. A.Kampars norādīs, ka Latvija piekrīt kopīgai ES rīcībai, veidojot jaunus priekšlikumus energoefektivitātes pasākumiem, tomēr neatbalsta jaunu saistošu mērķu noteikšanu energoefektivitātes jomā, jo šobrīd nepieciešams koncentrēties uz jau spēkā esošu mērķu sasniegšanu.
Latvija uzskata, ka energoefektivitātes pasākumus būtiski ieviest nacionālā līmenī, tāpēc pašlaik jākoncentrējas uz otrā nacionālā energoefektivitātes rīcības plāna izstrādi, ko Latvija plāno pabeigt līdz 2011.gada vasaras vidum. Tāpat nozīmīgs būs jaunais Eiropas energoefektivitātes plāns, kura ietvaros plānots ieviest jaunus finanšu instrumentus kopējā mērķa sasniegšanā.
"Energoefektivitātē ārkārtīgi nozīmīga ir sabiedriskā sektora loma, jo tā publiskie iepirkumi veido ievērojamu iepirkumu daļu. Ja tajos kā vienu no svarīgākajiem atlases kritērijiem izmantos energoefektivitāti, tas kalpotu par labas prakses piemēru pārējiem pakalpojumu un preču iepircējiem, kā arī motivētu pakalpojumu un preču piegādātājus izvēlēties energoefektīvus risinājumus. Ņemot vērā lielo enerģijas taupīšanas potenciālu ēku un transporta sektoros, jāturpina plānot investīcijas un atbalsta instrumentus energoefektivitātes veicināšanai, jo šobrīd ekonomiskā situācija nesekmē investīcijas šajā jomā,"norāda ekonomikas ministrs A.Kampars.
Jautājumos par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu, Latvija piekrīt ES kopējai pozīcijai par atbalstu plašākai atjaunojamo energoresursu izmantošanai un jaunu tehnoloģiju attīstībai un uzsvērs, ka ir jāstrādā, lai nākotnē nodrošinātu atjaunojamo energoresursu konkurētspēju, kā arī attīstītu jaunu un inovatīvu „viedo tehnoloģiju” attīstību, kam būs nozīmīga ietekme uz ilgtspējīgu un videi draudzīgu enerģiju. Vienlaikus, jāveicina atjaunojamo energoresursu ražotņu integrācija kopējā ES elektroenerģijas pārvades sistēmā.
Ekonomikas ministrs Artis Kampars pirms došanās uz Briseli ar Latvijas pozīciju Eiropas Savienības Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes sēdei iepazīstinājis Saeimas Eiropas lietu komisiju, kas atbalstījusi izstrādāto argumentāciju.