Stagflācija, joprojām augstas enerģijas cenas un tuvākajā nākotnē zems ekonomiskās izaugsmes potenciāls, - tā jaunākajā globālā risku pārvaldības kompānijas "Coface" ekonomikas barometrā raksturotas transporta nozares perspektīvas Baltijas valstīs. Pasažieru plūsma gaisa satiksmē, lai gan attiecībā pret iepriekšējā gada rādītājiem pieaug, šī gada pirmajā ceturksnī kritusies visās trijās Baltijas valstīs un nav spējusi atgriezties pirmspandēmijas līmenī. Savukārt Latvija Baltijas valstu vidū izceļas ar strauju kritumu arī dzelzceļa un sauszemes kravu pārvadājumos.
Lietuva starp Baltijas valstīm ir vienīgā, kur vairākās transporta sektora apakšnozarēs novērojami būtiski uzlabojumi. Piemēram, īpaši straujš kāpums kopš pērnā gada beigām reģistrēts sauszemes kravu pārvadājumos, kur to apjoms atgriezies līmenī, kāds pēdējo reizi novērots 2021.gada otrajā ceturksnī. Tai pašā laikā Lietuvā pēdējā gada laikā par 39% krities dzelzceļa transporta kravu apmērs, kas daļēji skaidrojams ar sankciju režīmu pret Krieviju un Baltkrieviju. Līdzīga situācija ir arī Latvijā, kur 2023.gada tiek prognozēts vēsturiski zems dzelzceļa kravu apjoms.
Globālā mērogā riska līmenis transporta un loģistikas sektorā saglabājas augsts.
Kā skaidro „Coface“ eksperti, transporta nozari šobrīd negatīvi ietekmē tā dēvētā stagflācija, ko raksturo inflācija, ekonomiskās izaugsmes tempa palēnināšanās, kā arī bezdarbs. Transporta un loģistikas nozarei tas nozīmē pieprasījuma samazināšanos un mazāku kravu apjomu. Situācija joprojām ir sarežģīta arī gaisa satiksmes pārvadājumu jomā, ko pēdējos gados novājinājusi pandēmijas izraisītā situācija. Tādējādi kopējie riski joprojām ir augsti augsto enerģijas izmaksu un gausā globālā pieprasījuma dēļ.
Transporta nozarē gaisa satiksme ir segments, kas visvairāk cieta no pandēmijas krīzes un līdz ar to šobrīd piedzīvo visdinamiskāko atveseļošanos, tomēr kopumā situācija ir sarežģīta. Piemēram, Baltijas valstīs kopējā pasažieru skaita kritums kopš pērnā gada 3.ceturkšņa reģistrēts gan pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, gan šī gada pirmajā ceturksnī. Lai gan globālā mērogā komerciālo lidojumu skaits ir pieaudzis un tagad pārsniedz līmeni pirms Covid, tomēr sēdvietu noslogojums joprojām ir zemāks. Piemēram, Āzijas un Klusā okeāna reģionā kopējais pasažieru skaits 2023. gada aprīlī ir palielinājies par 171% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, tomēr joprojām ir zemāks nekā 2019. gadā (-18% - ja salīdzina 2023. gada aprīli ar situāciju 2019. gada aprīlī).
Pozitīva zīme avioindustrijas attīstībai ir ziņas par ASV un Rietumeiropas aviokompāniju īstenotajiem liela mēroga jaunu lidmašīnu pasūtījumiem, kas licis uzlabot nozares riska novērtējumu atsevišķās valstīs, piemēram, Francijā. Vienlaikus “Coface” eksperti atzīmē, ka šādas tendences ietekmē bažas par ietekmes uz vidi, kā arī vēlme mazināt izmaksas par aviodegvielu, kas motivē aviokompānijas atjaunot savas flotes.
Atšķirīga situācija ir attiecībā jūras transportu, kam pēdējie divi gadi pārsvarā bija veiksmīgi, taču tagad aktivitāte krītas. Jūras kravu pārvadājumu likmju kritums, augstās enerģijas izmaksas un stagflācija ietekmē jūras pārvadātāju finanšu rezultātus. Piemēram, nozares flagmaņu “Maersk” un “CMA CGM” ieņēmumi samazinājās attiecīgi par 26% un 30% 2023. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (lai gan tie joprojām ir krietni virs 2019. gada 1. ceturkšņa līmeņa).
Šie ieņēmumu kritumi galvenokārt ir saistīti ar cenu ietekmi (fraktu likmju kritumu), savukārt kravu apjomiem samazinoties mazāk. Tādējādi konteineru caurlaidības indekss 2023. gada janvārī-aprīlī, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazinājās tikai par 3%. Šis apjomu kritums daļēji tiek pārnests uz dzelzceļa un auto transportu, kas jo īpaši tiek izmantots preču pārvadāšanai no ostām.
Savukārt, kravu pārvadājumi pašlaik gūst labumu no enerģijas un degvielas izmaksu krituma, kas ir zemākas nekā 2022. gadā, kas ļauj jūras, dzelzceļa un autotransportam daļēji kompensēt mazākos kravu pārvadājumu apjomus.
Faktori, kas negatīvi ietekmē transporta nozari, kā uzskata “Coface” eksperti, tuvākajā laikā nemazināsies. Piemēram, tuvākajā nākotnē sagaidāma arī turpmāka globālās izaugsmes tempu palēnināšanās, un stagflācija būs globālā dienaskārtībā vēl vismaz līdz 2023.gada beigām. Jāņem vērā, ka situācija enerģijas tirgū pēc pērnajā ziemā piedzīvotās enerģijas cenu krīzes joprojām ir saspringta, un cenu līmenis, visdrīzāk, saglabāsies augsts.