Miķelsons: pēkšņais elektroenerģijas tarifu kāpums ir trīs gadu neizdarības sekas

Pēkšņais elektroenerģijas tarifu kāpums ir pamatots, tomēr vienlaikus ir trīs gadu laikā ielaistas problēmas sekas, jo Latvenergo pēdējo gadu laikā vairākkārt griezusies SPRK un pie valdības ar lūgumiem izmainīt sadales tīklu tarifus atbilstoši reālai situācijai.

To biznesa ziņu portālam BNN norāda bijušais Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons. Viņš uzsver, ka visi Latvenergo lūgumi viņa vadīšanas laikā tikuši noraidīti, bet tagad tos pēkšņi akceptējot, situācija jau ir dramatiskāka, jo problēma «pēdējo gadu laikā bija ielaista un saasinājusies». «Pēdējos gadus Sadales tīkls ir strādājis tikai ar zaudējumiem, jo elektroenerģijas sadales tarifi nebija atbilstoši reālām izmaksām. Eiropas Savienības regulas aizliedz savstarpēji subsidēt sadales tīklus no elektroenerģijas pārdošanas ieņēmumiem. Šim lietām jābūt stingri nodalītām. Ja reiz esam iestājušies šajā organizācijā, tad jāspēlē pēc viņu noteikumiem,» akcentē bijušais Latvenergo valdes priekšsēdētājs. Latvenergo un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pat bija uzsākta savstarpējā tiesvedība, par to, ka SPRK neatļauj palielināt AS Sadales tīkli tarifus, kas pēc SPRK piekāpšanās tarifu jautājumā, visticamāk, vairs nav aktuāla.

BNN jau ziņoja, ka Latvenergo tarifu pieaugumu ietekmē AS Sadales tīkls elektroenerģijas sadales tarifu pieaugums no šā gada 1.aprīļa vidēji par 20,8%. Regulatora aprēķini liecināja, ka sadales sistēmas tarifu izmaiņu dēļ galatarifi varētu pieaugt par aptuveni 9% līdz 10%.

Tarifu pieaugumu nosaka arī citi faktori, piemēram, obligātā iepirkuma komponente, ko nosaka Latvenergo iepirkums no ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos resursus.

Iepriekš Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome akceptēja AS Latvenergo elektroenerģijas tarifu projektu, kas paredz jaunu tarifu aprēķināšanas kārtību no šā gada 1.aprīļa. Latvenergo iesniegtais tarifu projekts atbildis normatīvajos aktos noteiktajai metodikai, tāpēc regulatoram nav bijis iemesla to noraidīt.

Saskaņā ar jaunajiem tarifiem vairāk būs jāmaksā mājsaimniecībām, kas tērē vairāk. Tarifs būs atkarīgs no patēriņa apjoma gada garumā, un uzskaiti sāks no 1.aprīļa. Par pirmajām 1200 kilovatstundām (kWh) būs jāmaksā pašreizējais tarifs – 8,25 santīmi par kWh. Kad šis patēriņa apjoms tiks pārsniegts, tarifs būs 10,74 santīmi par kWh.

Pēc uzņēmuma aprēķiniem, apmēram 30% mājsaimniecību ikmēneša maksa par elektrību gada griezumā pieaugs vidēji par latu, 16% mājsaimniecību ikmēneša maksa pieaugs vidēji par 4,36 latiem, bet 6% – par vairāk nekā desmit latiem. Puse mājsaimniecību neizjutīs tarifu izmaiņas.

Juridiskajām personām, kam nav pienākums pirkt elektrību brīvajā tirgū, no 1.aprīļa tiks piemērota tirgus cena, bet līdzšinējā viena tarifu plāna vietā varēs izvēlēties no trīs.

Pēc uzņēmuma sniegtās informācijas, vidēji no 1.aprīļa tarifs mainīsies par 21%.

Latvenergo plānotās izmaiņas izpelnījušās kritiku. Tiek norādīts, ka liels elektroenerģijas patēriņš nav tikai turīgākam sabiedrības slānim, bet arī lielākām ģimenēm un ģimenēm, kas izmanto siltumsūkņus, boilerus vai līdzīgas ierīces. Turklāt izskanējušas šaubas par to, vai energokompānijas minētajā pusē mājsaimniecību, kas izmaiņas neizjutīs, patiešām ietilpst tikai mājsaimniecības.

Energokompānija apņēmusies paplašināt tās īstenoto atbalsta programmu, tādējādi daudzbērnu ģimenes papildu starta 1200 kWh ar iepriekšējo tarifu varēs norēķināties vēl par 2400 kWh. Savukārt trūcīgās ģimenes ar bērniem papildu starta 1200 kWh saņems papildus bezmaksas 500 kWh. Šis atbalsts tiks īstenots sadarbībā ar pašvaldībām.

Ekonomika

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde šodien spriedusi par tālāko rīcību nākamā Latvijas Bankas prezidenta jautājumā, bet gala lēmumu par to, vai uz amatu būtu virzāms "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, vēl nepieņēma.