Latvija turpina pārliecināt starptautiskos aizdevējus par mazāku budžeta izdevumu samazinājumu, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina premjers Valdis Dombrovskis.
Valdības vadītājs vakar ticies ar Zviedrijas premjeru un aktīvi skaidrojis valsts pozīciju, tāpat finanšu ministrs Einars Repše (JL) turpinot sarunas ar aizdevējiem Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda sanāksmē Stambulā.
Dombrovskis atzina, ka valdības interesēs ir panākt vienošanos par starptautiskā aizdevuma nosacījumiem. Ja Latvija parāda, ka šogad budžeta deficīts nepārsniedz 10%, bet nākamgad 8,5% un tas sasniegts bez lielāka izdevumu samazinājuma un nodokļu celšanas, tad par to arī jāturpina sarunas.
Tāpat sarunas jāturpina, vadoties no ekonomikas atjaunošanas scenārijiem un tiem soļiem, kas maksimāli veicinātu ekonomikas atjaunošanos.
LETA jau ziņoja, ka valdība nākamā gada budžeta projektu Saeimā plāno iesniegt šā gada 28.oktobrī, paredz šodien valdībā kārtējo reizi precizētais budžeta izstrādes grafiks.
26.oktobrī tiek plānota noslēdzošā Ministru kabineta ārkārtas sēde visu budžeta jautājumu pieņemšanai.
Savukārt līdz 14.oktobrim visas ministrijas un neatkarīgās valsts iestādes Finanšu ministrijā var iesniegt budžeta pieprasījumus.
Valdības apstiprinātais grafiks paredz, ka ministrijām no 7. līdz 14.oktobrim jāsagatavo valsts budžeta pieprasījums 2010.-2011.gadam. Finanšu ministrija šo iesniegto informāciju apkopos līdz 26.oktobrim un sagatavos 2009.gada valsts budžeta projektu, kā arī vidējā termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2010.-2012.gadam.
Kā informēja Dombrovskis, indikatīvi nākamā gada budžeta izdevumi tiks mazināti par 225 miljoniem latu, bet papildu ieņēmumi no nodokļu politika izmaiņām tiek plānoti 100 miljonu latu apmērā.
Tikmēr Eiropas Komisija (EK) gaida, ka Latvija pildīs iepriekš noslēgtās vienošanās par budžeta izdevumu samazināšanu - tā savā paziņojumā uzsvēris Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.
Viņš uzsver, ka EK rūpīgi seko ekonomiskajai situācijai un 2010.gada budžeta izstrādei Latvijā un uztur regulārus kontaktus ar valdību un ar citiem aizdevējiem, kuri atbalsta Latvijas stabilizācijas programmu. Šobrīd kopā ar SVF Latvijā strādā tehniskā misija.
Saprašanās memorandā, kas ar Latvijas valdību parakstīts vēl tikai šā gada jūlijā, Latvija piekrita strādāt "2010.gada budžeta likumprojekta sagatavošanā, paredzot papildu budžeta sabalansēšanu 500 miljonu latu apmērā, lai 2010.gada kopējais budžeta deficīts nepārsniegtu 8,5% no IKP atbilstoši EKS 95 metodoloģijai".
Komisija sagaida, ka Latvijas valdība iesniegs parlamentā tādu budžetu, kas atbilst šīm saistībām. Tas ir nepieciešams, lai atjaunotu uzticamību un lai valsts vēlāk varētu finansēt pati sevi bez starptautiska atbalsta, uzsvērts Almunjas paziņojumā.
Pieņemtais budžeta līdzsvarošanas pasākumu kopums, kam vajadzētu samazināt budžeta deficītu zem 3% no IKP 2012. gadā, ir tieši tas, kas vajadzīgs, lai izvairītos no tā, ka Latvijas parāds kļūst nekontrolējams, un lai atbalstītu Latvijas stratēģiju eiro ieviešanai.
Saprašanās memorandā arī skaidri pateikts, ka budžeta sabalansēšana par 500 miljoniem latu nav sasniedzama tikai ar izdevumu samazinājumiem. Tas būtu pārāk smagi iedzīvotājiem, īpaši ģimenēm ar zemiem ienākumiem. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi saglabāt sociālās drošības tīklus un ar ES fondiem saistītos izdevumus, lai nodrošinātu budžeta korekcijas ietekmes uz iedzīvotājiem godīgu pārdali un veicinātu valsts konkurētspēju, teikts paziņojumā.