„ Salīdzinota ar pagājušā gada janvāri, ir būtiski pieaudzis apstiprināto fizisko personu maksātnespējas procesu skaits. Ja pagājušajā gadā janvārī tika apstiprināti 7 pieteikumi, tad šogad jau astoņas reizes vairāk – 56 pieteikumi,” uzsver Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) jurists Jānis Āboliņš.
Līdz šā gada 9. februārim ir apstiprināts jau 321 pieteikums.
„Statistika Maksātnespējas reģistrā ir apliecinājums tam, ka beidzot ir radīts likums, kas reāli „strādā” cilvēku labā, un cilvēki to arī izmanto. Vērā ņemams ir arī fakts, ka šobrīd lietas tiek izskatītas arī tādās tiesās, kurās līdz šim netika izskatīts neviens pieteikums, piemēram, arī Gulbenē un Alūksnē. Tas apliecina, ka parādnieki un maksātspējas problēmas nav aktuālas tikai Rīgā un pierīgā,” uzskata LAKRA jurists.
LAKRA rīcībā esošā informācija liecina, ka būtiski ir mainījušies arī tie cilvēki, kas izvēlas iziet maksātnespējas procesu. „Ja iepriekš tie bija uzņēmēji un nekustamo īpašumu attīstītāji ar lielām parādsaistībām un nereti vairākiem īpašumiems, kas varēja atļauties ik mēnesi apmaksāt administratoru atalgojumu 180,00 latu apmērā, tad šobrīd vidējais „maksātnespējīgais” ir ar vienu nekustamo īpašumu un ienākumiem, kas ir kritušies līdz 200,00 - 300,00 latiem mēnesī, turklāt apmēram 20% cilvēku bankas jau ir atņēmušas īpašumus. Diemžēl arī jāpiebilst, ka lielākajai daļai no cilvēkiem, kas izvēlas uzsākt procesu, iemesls ir tieši ievērojams darba algas samazinājums,” uzsver J. Āboliņš.
„Kopumā gan iedzīvotāju atsaucība, risinot savas finanšu grūtības maksātnespējas ceļā ir neliela, jo pēc komercbanku datiem 2009. gada septembrī 820 000 Latvijas iedzīvotāju bija parādsaistības. Ņemot vērā Latvijas Komercbanku asociācijas konsultanta Kazimira Šļakotas izteikumus par to, ka kavētas parādsaistības varētu būt apmēram 30% no šiem iedzīvotājiem, jāsecina, ka pagaidām tikai 0,001% no viņiem ir uzsākuši maksātnespējas procesu, bet, cerams, ka viņu piemēram sekos arī citi, jo pagaidām nekas neliecina, ka darba samaksa lielai sabiedrības daļai šinī valstī varētu palielināties,” piebilst J. Āboliņš.