Uz čipkaršu norēķinu termināļiem pārgājuši 98 procenti Latvijas tirgotāju

© publicitātes foto

Viens no būtiskākajiem 2010. gada notikumiem tirdzniecības sektorā bija tirgotāju pāreja no iepriekšējās paaudzes kasu sistēmām, kas apkalpo kartes ar magnētiskām joslām, uz čipkaršu termināļiem.

Kā informē vadošais karšu maksājumu risinājumu sniedzējs "Point Transaction Systems", tā sauktais čipizācijas process Latvijā un Lietuvā ir veiksmīgi noslēdzies, un var apgalvot, ka uz jauniem termināļiem un elektronisko maksājumu risinājumiem pārgājuši 98 % Latvijas tirgotāju.

Kā vērtē Point Baltijas valstu vadītājs Agris Štikāns, lielveikalu ķēdes pāreju uz kasēs integrēto čipkaršu norēķinu sistēmu, kurā norēķinoties pircējam tikai jāievada PIN kods, veikušas ļoti ātrā laika posmā, neradot neērtības patērētājiem.

Arī uz tā sauktajiem mazajiem tirgotājiem ir attiecināta vienota Visa un MasterCard prasība pilnveidot kases sistēmas no 2011. gada, pārejot no magnētiskās joslas nolasīšanas iekārtām uz čipkaršu nolasīšanas iespēju, tomēr jāatzīmē, ka nelielie tirgotāji pamatā izmanto nevis kasēs integrētus čipkaršu risinājumus, bet atsevišķus maksājumu terminālus.

Viena no svarīgākajām priekšrocībām, ko nodrošina jaunās sistēmas ieviešana, ir lielāka maksājumu un naudas drošība, kas atbilst šodienas Visa un MasterCard vienotajām prasībām visā Eiropā. Point pārstāvis atzīmē, ka elektronisko maksājumu apstrādes laiks, izmantojot čipkaršu terminālus, samazinās un vidēji Vx sērijas termināliem tās ir 4 līdz 6 sekundes no PIN koda ievadīšanas momenta līdz čeka izdrukai. Maksājumu apstrādes laiks var mazliet atšķirties, ko nosaka attiecīgā tirgotāja izvēlētās un uzstādītās kasu sistēmas veids.

Komentējot viedokļus, ka jaunie termināļi strādā ilgāk un aizkavē apkalpošanas procesu pie kasēm, A.Štikāns norāda, ka ikviens jaunievedums prasa laiku, lai pie tā pierastu: „Iepriekš kasieriem bija jāpaņem klienta norēķinu karte, jānovelk caur kases aparāta magnētiskā joslas nolasīšanas ierīci, jāievada kartes numura cipari, pēc tam jāsagaida kases čeks, jāiedod parakstīt pircējam un klienta kopija kopā ar karti jāatdod atpakaļ, kas patērēja minimums 11 sekundes. Šobrīd pircējs pats ievieto karti, ievada PIN kodu, sagaida čeku un paņem karti. Vienkārši nepieciešams laiks, lai pierastu pie jaunas sistēmas un vēlams iegaumēt savus PIN kodus”, rezumē A.Štikāns.

Viens no pašmāju tirdzniecības tīkliem – BETA atzinīgi vērtē čipkaršu termināļu ieviešanu. BETA pārstāve Lauma Jenča norāda, ka visas 85 tīkla kasu vietas jau ir aprīkotas ar jauniem termināļiem: „Prasību pāriet uz čipkaršu termināļiem esam izpildījuši savlaicīgi, konsultējoties un atrodot piemērotu risinājumu tieši mūsu kases sistēmām. Atsauksmes no mūsu kasierēm ir pozitīvas – termināļi ir ērti un ātri lietojami, arī no pircējiem pārmetumus neesam saņēmuši”.

Kopumā 2010. gadā Point Latvijā apkalpoja vairāk nekā 6000 termināļus, Kopumā 2010.gadu nozarē Point vērtē pozitīvi – ir novērojams termināļu parka pieaugums, klientu bāzes paplašināšana un darbības veiksmīga izvēršana kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā.

2010.gadu Point grupa vērtē kā izaugsmes gadu, atzīmējot, to, ka šobrīd 11 Eiropas valstīs darbojas 14 kompānijas biroji. Šajās dienas Point grupai pievienojies arī lielākais maksājumu terminālu izplatītājs Norvēģijā Adimo Norge AS.

Point plāno kļūt par nozares līderi Eiropā 2010.gadā. Point Latvijā darbojās kopš 1998. gada un ieņem vadošās pozīcijas elektronisko maksājumu risinājumu sfērā vietējā tirgū.

Svarīgākais