Latvijā sarukuši kopējie nodokļu parādi

Latvijā šogad marta sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 874,267 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,3% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada marta sākumā bija 416,942 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 0,6% salīdzinājumā ar janvāra sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 282,938 miljonus eiro, kas ir par 0,8% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 174,387 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 1,1%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.martā veidoja 58,1% no kopējās parādu summas jeb 507,628 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.martā bija atzīti parādi 2,128 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Savukārt atbilstoši normatīviem par piedzenamiem šogad marta sākumā bija atzīti parādi 505,5 miljonu eiro apmērā, tostarp par reāli piedzenamiem atzīti parādi 229,009 miljonu eiro apmērā, bet par reāli nepiedzenamiem - 276,49 miljonu eiro apmērā. No parādiem, kas atzīti par reāli nepiedzenamiem, par 276,484 miljoniem eiro parādniekiem nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu, savukārt piedziņas noilgums iestājies parādiem 6600 eiro apmērā.

Atmaksas termiņa pagarinājumi šogad 1.martā bija piešķirti parādiem kopumā 130,556 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,3% mazāk nekā gada sākumā.

Savukārt apturēto parādu summa, kam pārtraukta nokavējuma naudas aprēķināšana, marta sākumā bija 236,083 miljoni eiro - šo summu veidoja par maksātnespējīgiem atzītu uzņēmumu parādi.

2022.gada 1.janvārī Latvijā kopējie nodokļu parādi bija 876,776 miljonu eiro apmērā.